Diena: Pušmucovā atmostas iniciatīva
Pušmucovas pagasta iedzīvotāji vēlas uzlabot sava ciemata dzīvi, izmantojot ES programmas finansējumu
“Līdz šim Pušmucovā nebija nevienas nevalstiskās organizācijas, kaut arī apkārtējos pagastos tādas jau sen darbojās. Laikam nebijām atmodušies un sapratuši, ka nauda ir, tikai jāprot to paņemt, nevis tikai cerēt uz valdības vai pagasta žēlastību,” smejot saka Ludzas rajona Pušmucovas pagasta bibliotēkas vadītāja Ilga Bazileviča. Šajā rudenī Ilgas bibliotēka, kaut arī neapkurināta un drēgna, kļuvusi par tādu kā kaujas štābu, kur pulcējas ciemata iedzīvotāji, lai apspriestos, kā dzīvi Pušmucovā darīt gaišāku un interesantāku. Šobrīd tiek veidotas trīs lauku iniciatīvas grupas, lai varētu piedalīties LEADER programmā un saņemt finansējumu savu ideju īstenošanai.
Pēc Zemkopības ministrijas mājaslapā sniegtās informācijas, LEADER programma ir mērķtiecīgas un savstarpēji koordinētas aktivitātes lauku attīstībai, kuras rosina sabiedrību meklēt jaunus risinājumus esošajām lauku problēmām, lai uzlabotu dzīves kvalitāti cilvēkam laukos, domājot par ekonomiskajiem, sociālajiem uzlabojumiem un vides saglabāšanas iespējām. Programmas finansējums laika posmā no 2008. Līdz 2013.gadam paredzēts no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) un Latvijas Republikas valsts budžeta līdzekļiem, viena vietējās iniciatīvas grupas izstrādātā projekta iespējamais maksimālais atbalsts ir 5000 latu. Kā Dienai paskaidroja Ludzas rajona vietējo rīcības grupu koordinatore, Ludzas rajona zinību centra vadītāja Sandra Palma, Ludzas rajona projektu finansēšanai paredzēti 90 000 latu gadā, patlaban jau izveidotas 18 vietējās iniciatīvas grupas, kas iesniegušas savas idejas, uz kuru pamata tiek izstrādāta rajona lauku attīstības stratēģija.
Satikties un palīdzēt
Ilga Bazileviča ar prieku stāsta, ka nu jau reģistrēta pirmā iniciatīvas grupa Mezgls, kas vēlas nodarboties ar dažādām kultūras aktivitātēm — rīkot izstādes, lekcijas, tikšanos ar interesantiem cilvēkiem. Ir arī pirmais darbiņš — sarīkota Ludzas mākslinieces Irinas Prigunas gleznu izstāde, kā arī bijusi tikšanās ar autori. “Sākumā jau bija tā, ka es lūdzos, nu atnāc, apskaties, būs interesanti. Bet pēc tam interese radās, ļaudis nāca ik dienas.”
Biedrības plānos ir arī ciemata vides uzkopšana un autostāvvietas ierīkošana pie vietējās kapsētas, kur neesot arī akas. Par kapsētu atbildīga pašvaldība, taču pagastam šādu līdzekļu neesot. Patlaban nav arī telpas, kur varētu atnākt un darboties vietējās iniciatīvas grupas, vienīgi bibliotēka, kur tā jau ir šauri un nemājīgi.
Savukārt vietējās privātās aptiekas īpašniece Irēna Rudoviča domā ar programmas palīdzību Pušmucovā izveidot veselības veicināšanas centru, kur lauku iedzīvotāji varētu saņemt masiera, kosmetologa, psihologa palīdzību. Vēl viena iniciatīvas grupiņa veidojas Janīnas Moisejenko vadībā, tajā iesaistījušās māmiņas, kurām ir mazi bērni. Viņas vēlas ciemata centrā izveidot atpūtas un spēļu laukumu bērniem. “Biedrības vēl jāpiereģistrē, tad jāizstrādā projekts un jāsūta uz Ludzu. Cerēsim, ka atbalstīs,” saka Irēna. Pagaidām iniciatīvas grupu veidošanā pārsvarā strādājot sievietes, vīri kopsapulcē izteikuši domu, ka varētu izveidot trenažieru zāli, taču kaut kā parēķinājuši, ka nebūs izdevīgi, un atdzisuši. “Iniciatīvas grupu veidošana pagastos ir atkarīga tikai no pašu cilvēku aktivitātes, kaut gan mēs saprotam, ka mūsdienu sociāli ekonomiskā situācija neveicina kopīgu darbošanos. Sociāli aktīvs var būt jebkuras profesijas cilvēks, bibliotekārs, skolotājs, grāmatvedis, uzņēmējs, tikai viņam jābūt vērstam uz sabiedrisko labumu, nevis jācer uz peļņu,” atzīst Sandra Palma.
Brauks mācīties
“Mēs esam patiesi nobažījušies par Pušmucovas nākotni. Jaunieši aiziet mācīties uz Rēzekni vai Rīgu un atpakaļ neatgriežas. Bērnu dzimst maz, šogad vietējai pamatskolai nebija 1.klases. Meiteņu trūkst, puiši paliek bez līgavām un palaižas palaidnībās,” saka kultūras nama vadītāja Inta Domarka. Pārsvarā pušmucovieši meklējot darbu Ludzā, daudzi braucot arī uz Rīgu, ārzemes neesot populāras. No diviem gateriem ciemā palicis tikai viens, projām aizbraukusi arī firma, kas mēģinājusi Pušmucovā ražot kamīnmalku.
Iedzīvotājus uztrauc arī tas, ka drīzumā tiks aizvērta pasta nodaļa, bet pagastu gribot pievienot lielajam Ludzas novadam.
“Mēs esam sapratuši, ka neviens mums palīgā nenāks, jāmācās pašiem rakstīt projektus un meklēt naudu. Es negribu braukt projām no Pušmucovas, te dzimusi, augusi un palikšu,” saka Inta Domarka. Pušmucovietes prāto braukt paskatīties uz Līvānu novadu vai kādu no Daugavpils rajona pagastiem, kur šādas lauku kopienas jau aktīvi darbojas un ir daudz paveikušas.
“Ludzas rajons nebija iesaistījies Lielbritānijas valdības atbalstītajā Lauku partnerības pilotprojektā, kur aktīvi darbojās Daugavpils, Balvu un Rēzeknes rajona pagasti, taču tagad mūsējie ir sasparojušies LEADER programmā. Vietējā rīcības grupa nesen bija pieredzes apmaiņā Molētas rajonā Lietuvā, kur arī darbojas LEADER programma, 11.oktobrī dosimies uz Poliju un Slovākiju. Iniciatīvas grupas var griezties arī rajona Lauku konsultāciju dienestā, kur programmas konsultante Aļona Koženkova bez maksas konsultē projektu rakstīšanā. Protams, priekšlikumu jau tagad ir daudz, atbalstīšanai tiks atlasīti paši nepieciešamākie, taču arī tas palīdzēs uzlabot situāciju laukos,” uzskata Sandra Palma.
