Raibīs Suņs DZEIVULI

Puorskotūt arhivu
atkluoju miceliju
rūsamīs zamapziņā
saulaini saulainā
piecpušdinī
gaisma
izabeidze raužūt

Kapilaru aizgoldā
arbūza aizkorus verūt
nazalīk dūma
ka sābris ir tyvuok
boltā korta dūma smaržoj sovaižuok

Izlaizūt sev padusi
sagrīžu mēli iz bļakys buņdžeņis
vāluok sateikūt sauli
vierūs juos izkusušajūs zūbūs

Staigojūt bez capuris
kraukļi izknuobuo
smadzinis
acs iztecē uorā pa muti
pruotu atdevi styura maukai
ciK labi
cIk labi
Cik labi
byut tukšumā

Pūniņu sekrētu vīgļuok nūmozguot
nikai tovu nateirū jaunaveibu
Atleimejūt vaļā radzūkļus
šudiņ zynu deļ kuo
pokemonim nav
sirds

Zylī īmaukti nūsvīsti
lai sapyust tymsajā styurī
Gaisma kas te klejuos
lai drusku uzakavej jei pazuss
leidz ar aizmiersšonu
I ,malnajam kačam byus vīnolga
ir zīma, voi agrs pavasars

Meitine ar īdūmuotom prīveitem
dzer syltu olu
zuolīna pļuoviejs verās
iz tū
i dūmoj cik labi beja vakar
a vokora golā jei
acadūs streipanam zānam
kas nazyn juos vuorda

Korstumā zori izsteidzieši
garom vibrej
vuoveris
gaileši
vysi plyki voi nu dzer

Vacī kuopusti
sačervelieši mutis
gaida kod jaunī būrkoni
īdūs jīm jaunaveigū sulu
i poši nūmiers
nu tuos daudzveideibys