Burts “J”
Loba dīna!
Šudiņ „Volūdys vaicuojumā” mes parunuosim par tim vuordenim, kuri atsaškir nu lejslatvīšu i suocās ar burteņu j.
Pyrma nūsauksim dažus vītvuordus, kuru pyrmais burts ir teiši itys myusu šudiņdīnys rubrikys gosts: i tai – Jūrdži, Japeni, Jaša (upe), Jaudzemi, Jaujis, Jaunaglyuna, Jākubpiļs, Jersika, Jureiši, Juosmuiža.
Itūreiz myusim gadejušīs īpaši slovoni vītu vuordi, kuri sauc atmiņā gon taidus gora miļžus kai dzīsminīku Andrivu Jūrdžu, gon Jaunaglyunys sīvīšu gimnazejis audzieknis i jūs direktoru prīsteri, Teologejis zynuotņu doktoru Aloizeju Broku, gon nazkodejū latgaļu vaļstiskū veiduojumu Jersiku i tuos karali Visvaldi. I , prūtama līta, ari Juosmuižu kai dzejnīka Juoņa Raiņa jaunu dīnu zemi.
A niu par cytim vuordenim, kuri suocās ar burtu j:
Ir taids vuords jauciešs. Itymā vuordā sauc ryugstūšu olu, jaunu olu, pyrmū olu.
Vuordu jaunive ari niu mes labi pazeistam i naasam tuo aizmiersuši. Viņ vaira lītojam ar nūzeimi leigova, navys kai tys beja ogruok ari ar nūzeimi – jauna vadakla.
A kū mes saucam vuordā: juška, juškeņa? Bierneibā tamuos soltuokajuos zīmys dīnuos babeņa maņ parosti saceja: „Pakuop, unučkeņ, iz kriesleņa i aiztaisi juškeņu.” Juška, juškeņa ir škūrstyna aizvors, – aizgrīžams voi aizlīkams.
Īsavērsim nadaudz augu vaļsteibā i ari tī mes satiksim taidus vuordeņus, kuru pyrmais burts ir j, par pīmāru: lels ustobys kruošņums ir Jezupa puče, tai tei nūsaukta par tū, ka na reši izzīd ap svātuo Jezupa dīnu. Kas tod ir Jezupa puče? tautā tū sauc ari par ustobys lileju, amarilli. Juos lelī zīdi ir vysaiduos kruosuos: bolti, sorkoni, ružovi. Piec zīmys, kod asam atroduši nu pavasara i vosorys zīdu smukuma duorzūs, itei Jezupa puče izplaukst kai eists atmūdys breinums.
Prūtama līta, ka vīnam viņ sovā bierneibā ir dasaguojs ausu suopis uorstēt ar taidys ustobys pučis kai jerums, jeraņs, jeronims paleidzeibu. Itys augs ir apveļteits ar īpatneju, osu smuordu, kurs na vysim ir pa pruotam. A kū tu, ciļvieceņ, nadareisi, lai tikai tyktu valī nu brīsmeigūs suopu. Myusu dīnuos gon navajadzātu puoruok daudz pasaļaut iz jeruma voi pelargonejis, a pyrma tūmār ar tom ausu lītom grīztīs pi uorsta.
I kurs ta nu myusu nav dzierdiejs taida teicīņa: „Itei meita gon zīd kai jurgine!” Myusu dīnuos ari itys breineigais vuords ir suocs atsavadēt nu Latgolys latvīšu vuordu kruojuma, par tū ka mes tuo vīnkuorši vaira nagribim lītuot. Lai gon juoatsazeist, ka teicīņa: „Itei meita gon zīd kai dāleja” – vysmoz maņ vēļ nav dasaguojs dzierdēt.
Vysu lobu!
