Ceceļānu Ontiks: Laika maiņas

Asu pītviers, ka naktīs sapynā redzeit nabašnīku – nūzeimej laika maiņas. I vysod ir tai nūtics; ka speideja saule, to suoks leit leits, a ka leja, to dreiži nūsaskaidruos.

Kai tys tai saīt, ka nūmyrūšī dūd zini par laika maiņuom, nazynu. Nu, itys pītvierīņs ir precizs.

Leidzeigi pasaulī ir ari politikā. Kai tik viņ kaids bejušais politiks suoc otkon kuopt tribinē, kai par jū suoc raksteit i runuot masu medeji, voi, kai teik izsliveits voi nūpalts kaids seņ aizmierstais politiks, tai – verīs da verīs – politikys maiņa naizbāgama …

A, kod panymsim sovu Latvejeni. Kai tik bejušais politiks Šķēle ruove vaļā aktivitatis, tai Tautys parteja īkuope varys „veizēs”. Kai īsuoka izasliveitīs ar Kārli Ulmani, tai Abrenes vaicuojums aktualizejuos, tai rūbežleigums īgyva īškvaļstiskū konfliktsituaceju. Kai īsuoka „rausteit aiz ūsu Stalini”, tai Krīveja otkon pasuoka sevi izruodeit par pasauļa centru.

Nā. Navar nabašnīku trauceit; ņi fiziski, ņi politiski. Tys var švaki beigtīs. Laikam dieļ tuo latgalīši ir tik lānpruoteigi i ar vysu sasamīrynovušs, ka jūs bejūšī tautys prīškstuovi pasauļam, (A kū to pasauļam? Pošu jaunajai latgaļu paaudzei …) nav pazeistomi.

Sovaidi goņ saīt. Šūbreid Sibera latgaļu piecnuoceji gryb sevi apjaust par myusu tautys calma atzoluom, a varys turātuoji Reigā naradz sapynūs ņi Fraņča Kempa, ņi Fraņča Trasuna, par Valdi Lauski voj Osvaldu Zvejsalnīku i narunojūt … Reigā to ņi kuo nazyn par latgaļīm i navar zynuot, jo da Reigai nadaīt Latgolys i latgaļu eksistencialī vaicuojumi …

Kai lai izsepinej nabašnīkus dzeivē i politikā, ka par jīm mes Latgolā i pasaulī poši latgalīši – kai yudini mutē īnāmušs?

Pādejais laiks pedagogiskajā kulturā yudini nu mutiem izspļaut uorā i vysur i vysīm „ ar pierstu dūrt acī, a na brovī”, pastuovūt par patīseibu! Sovaiduok, lyuk, roksta jaunys viesturis i literaturys gruomotys dieļ 21. gs. školu paaudzis, a tī patīseibys par latgaļīm i Latgolu – kai malnuma aiz noga … A kab vieļ i iz ciku bejs, varātu sasamīrynuotīs.