Agata DZEJŪLI

* * *
Sajiemu viestuli soltu –
Tev asūt bolta sakta pakryutē,
Lynu dečā jau kūdis caurumus
plieš, un zam tovim
plaksteņim suopeigu
puormatumu Dīveņš cierš.
Tova adrese aiz režģim,
Zem bārzu padusem.
Tu aicynoj pi sveceitis
augšamcelšonūs i pīdūšonu gaidāt –
tik ar munu krystu
atbildi tovai atslāgai naīdūsi.

* * *
Tova plauksta munai
Pavasari aiz kažuka svīde,
Un tovi placi munus
pumpuru pliesšonā uzveice.
Tī trejžuburu zīmys laime
kabatā maņ ar aci mīdze.
Zīdūnī tovā munu
dvieseli smaids guldynuoja
un ar egļu pilneigīm
spuornim tova pāda
munai laimi zem motim aude.
Tev mani kei sormu
Munā nakts sauleitē padzirdāt.

* * *
Čaps – mozs pierksteņš viļņeiti izjauce!
Čips – divatā kuope iz akmiņa zylā azara acī pilneibu mekļāt!
Klaps – jau rūceņa stīpās, kur saule purpura motu ārkulu
dzelmē mozgoj!
Špuks – tryuka leluo prīca nu zam kuoju tovu!
Ui – puorlaipuoji gar iudinsrūzis kausu, lai
slaucātu saulis disku sausu!
Vai – nav laika smelt un līt,
tev juobyut tī, kur aust
dzaltoni reiti!

* * *
Un kļovai otkol kruosains pruots,
Tik tu vēl speitejīs un kruoc.

Jai ābeci duovynoj un asteri
Pi blūzis kreveļainuo placa īstuodi!

Bosom, osorainom kuojom kļova
Ar zorim atvodās pi lūga tova –

Dedz sorkona, sadedz boltā,
Kristāldzidrā pokova noglā koltā!

* * *
Varbyut tu atguoji
un pakuori mīļesteibys
puorslu nunys Zīmyssvātku eglis zorā!
Varbyut īnesi soltumu,
soldonu kaislis smaržu,
gurkstūšu laimis piceņu un
mozu laimis miceiti munūs
svātkūs…
Varbyut tu beji tys,
kas apsarmoit lyka
munom plaukstom, bet es namanieju
un nagribieju…
Nagribieju tevi sajust.

* * *
Ei, cīlova, boltuo ļipa tu,
Ķer gruobekli un tolkā trauc.
Ar dorba sporu syltu
Peipineite pļovā atvodys sauc!

Ui, dzeneit, kaliejs brangs
Un rupjis dabys mīleituoj!
Peipineitei vardis draugs
Nu stārķa boltuma ir juoizgluobj.

Mes jiusim syltu sīru sīsim,
Es, vuoRna un žogota laipna
Aiz Muokūņkolna skrīsim
Pēc Pārkiuņtāva ola spaiņa!

Lai tak osora, peipineite soldona,
Ni tikai zirdzeņš glauss pi kryutim tevi,
Meidās koza syltā vokorā –
Caur kaļteitom cīšonom meklej sevi!

* * *
Izstaigoišu klusu sātu,
Uobeļneicā dvieseli pakuordama.
Lai Dīveņam boltu siržu,
Syltu lyugsnu naapzatryukst.
Lai klietī klusi čuksti sorkonūs
sapņūs nasadag.
Zam rudzu stota atstuošu Tevi –
prīcojīs un līksmojīs,
Rosainuo Latgolys pīre.

* * *
Tu mīli caur sakluotu gultu,
Ar juoņūgu zapti syltu,
ar zierņu lokstu cakulim
Un ar ozūtē gludynoitu,
Spūdrynoitu, iz cepļa turātu spāku
Jam kuojois uovi.
Lai mīlesteiba tova nagrīztu
un asni naplāstu –
Tu peitū vaiņugu zaļu zečēs pasliepi!

* * *
Šudiņ byusim zagļi –
Čīpsim azarus, upju mozglus
Bezgaleigūs un
pastartīsai puordūsim.
Nīdrē gradzynu dancynoisim,
Ar senču elpu syurū gunij
Plaušys pliesim un nuovis izkapti
skolūs tiessim –
Kam? Tev? Nā,
Mes tikai ļausimās jam –
Dzeivisprīkam modernajam.

* * *
Kei jei uz mani skatiejās –
Greizsirdeibys veilis tryuka,
Tik solst maņ vysu myužu…
Jei nūcierta munus ūšus,
Un poša uzvarys laurus apāda.
Tik nav muns spāks jiurā…
Kei jei speitejūt putys syta,
Īdadzynoitīs atpleisa naidā.
Tik dzeivoit ar elkiunim tovā elpā…
Zīmys zvaigzni īelpoit, lai
Puorpleistom alkateigā mīlesteibā.

* * *
Tovi sūliejumu breinumputni
Munu izmisuma Fēniksu
Ar suoli kaisieja .
Lai Tovā zelta rosā patīseiba
acis mīlesteibai
atrūd un izmisumu
gradzynā kaļ.
Un muna nuove Tovā
suokumā apmaldiejās.
Sekoj sūleitajam un dzintara
krusa sakopois nūžālajomūs –
kurim vīgloik naticēt un naredzāt!