Latgales Laiks: Demenē izgaisīs sadzīves atkritumu smaka

2.augustā Demenē ekspluatācijā nodeva Dienvidlatgales sadzīves atkritumu poligonu, kurā glabās Daugavpils, Krāslavas un Preiļu rajona 240 000 iedzīvotāju saražotos atkritumus.


Ieguvējs būs viss reģions

Demenes pagasta padomes priekšsēdētāja Valentīna Gadzāne “Latgales Laikam” atzina, ka no jaunā poligona ieguvēji būs visi Dienvidlatgales reģiona un arī Demenes iedzīvotāji: “Kad pūš stiprs vējš vai uzdarbojas ļaunprātīgi dedzinātāji, tad atkritumu smaka no vecā poligona izplatās kilometriem tālu.

Jaunajā poligonā nebūs smakas, arī gruntsūdeņi netiks piesārņoti, jo tiks veikta attīrīšana. Jaunais poligons atbilst visām ES prasībām un neapdraud ne vidi, ne arī cilvēkus.” Reģionā likvidēta 31 vietējā izgāztuve un Līvānos, Preiļos, Dagdā un Krāslavā tiks nodrošināta atkritumu šķirošana. Šķirošanas iekārta tiks uzstādīta arī jaunajā poligonā. Šobrīd Demenes pašvaldība saņem līdzekļus no iekasētā dabas resursu nodokļa (18 000 lati gadā) par to, ka pagastā atrodas sadzīves atkritumu poligons. Iespējams, pateicoties jaunajam poligonam, šī summa varētu arī pieaugt, prognozē V. Gadzāne.

Demenes pagastā sadzīves atkritumus iestādēs un daudzdzīvokļu mājās apsaimnieko “SpecATU”, un šos pakalpojumu apmaksā pašvaldība, kurai iedzīvotāji maksā 39 santīmus mēnesī. Savukārt privāto māju īpašnieki paši slēdz līgumu ar sadzīves atkritumu apsaimniekotājfirmām. Diemžēl daži demenieši rada stihiskas izgāztuves, piemēram, uz kalna Spivakišķos.

Atkritumus glabās deviņus gadus

Jaunajā poligonā Daugavpils firma “Gādība” izveidojusi tā saucamo šūnu, kur tiks apglabāti atkritumi, kas nav paredzēti otrreizējai pārstrādei un glabāsies vismaz deviņus gadus. Pēc tam tiks uzbūvētas vēl divas šūnas.

Demenes jaunajā poligonā atkritumi tiks uzbērti 2-3m augstumā, un tos samals un saspiedīs jaudīgs kompresors. Kompresētajiem atkritumiem virsū uzbērs grunts pārklāju, kas laiž cauri biogāzi. Pēc tam virsū liks jaunu atkritumu kārtu, un tā šī atkritumu uzklāšana turpinās līdz 20 m augstumam. Šūnā varēs noglabāt gandrīz 660 000 kubikmetrus atkritumu.

Demenes poligonā strādās 18 cilvēki (operatori, traktoristi utt.).
Interesanti, ka pie poligona laternām piestiprināti baloni ar savādām putnu galvām, lai aizbiedētu kaijas, kas Demenes poligonu iecienījušas kā barotavu. Ir iegādāta arī skaņu iekārta, kas, atdarinot dobju putna balsi, tiešām aizbiedē projām šos putnus.

Kad apmēram pēc 2 mēnešiem darbu uzsāks jaunais poligons, vecā izgāztuve tiks rekultivēta. Tamdēļ Atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācija, kas pārvaldīs jauno Demenes poligonu, pieprasījusi valdībai papildu finansējumu. Demenes pašvaldība Vides un Satiksmes ministrijai lūgusi finansējumu ceļa, kas ved uz poligonu, rekonstrukcijai, jo tas kļuvis jau par reģionālas nozīmes ceļu. Ko darīt ar biogāzi?

Aivars Pudāns, atkritumu apsaimniekošanas Dienvidlatgales starppašvaldību organizācijas valdes pārstāvis, prognozē, ka jaunajā Demenes poligonā pieaugs sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tarifi – šobrīd tie ir 5,08 lati par tonnu, bet nākotnē tarifs varētu pieaugt vismaz par 20%.

Eksperti atzīst, ka būtu jādomā, ko darīt ar biogāzi, ko radīs poligonā apglabātie sadzīves atkritumi. Piemēram, zviedri to uzkrāj un ar biodegvielu nodrošina sabiedriskā transporta kustību Stokholmā.

Getliņu poligons šobrīd plāno izbūvēt siltumtrases līdz Rīgai, jo ar biodegvielu var nodrošināt arī apkuri.

Pēc ekspertu novērotā, Demenē siltumtrases izmaksātu ļoti dārgi (šobrīd 100 – 150 m cauruļu iebūvēšana maksā vismaz 50 000 latu). Varbūt nākotnē Demenes poligonā saražotā biodegviela aizvietos benzīnu un dīzeļdegvielu, piemēram, Daugavpils rajona un pilsētas autobusos.

UZZIŅAI:

  • Demenes poligona celtniecība un aprīkojums izmaksās vairāk kā 7 miljonus eiro.
  • Šogad Daugavpils rajona pašvaldības līdzfinansējumam piešķīrušas 27 672 latus.
  • Latvijā būs 12 šādi poligoni. 11 domāti sadzīves atkritumiem (tai skaitā Demenes poligons), bet viens – bīstamajiem atkritumiem (valsts vēl diskutē, kur to būvēt).

Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu “Latgales Laiks”