“Dvēselis Remonta” 3.turpynuojums
Leits
Taišni tai – leits guoze vysu nedeli kai nu spaņa. Pyrmūdin vēļ smukai speideja sauleite, a ūtartdin i trešdin smydzynova vysu dīnu bez apstuojis. Caturtdin tam vysam pīzavīnova ari pamateigs nagaiss ar vysu zibini i pārkiuni – Pītera muote pa sovai mūdei kuortejū reizi nūsacaja: “Otkon pa dabasim Eliašs braukoj!” 😉 Jei ari izstuosteja, ka Bukmuižā jau caturtdin īguojuš pyrmī svātcelinīki – bārni puorsvorā. Vysi bejuši tai izmierkuši, ka piļneigi žāļ vērtīs. Ka sāta byutu tyvuok centram, Pītera muote byutu sasaukuse pylnu ustobu, plitu sakurynovuse, ar korstu čaju i pīnu pacīnovuse.
Koč Pītera mameņa cīš ticeiga beja, bet svātceļuojumus jei naatzyna – “deļ kuo tai vuorguot?” Jei lobuok pajēme sovu rožoncu i skaiteja puotarus vysu vokoru par bārnim, par rodim, par lūpenim (kab tīm ari nabyutu škodis), par vysim: par dzeivim i myrušim… Ari Pīteram jei pavysam naīteice itamā reizī dūtīs kuojom itaidu pasauli. “Tī bierneni samierkuši i nūsoluši ar autobusu tyka aizsyuteiti atpakaļ iz sātu, ka tik nasaslymtu,” bādova mameņa.
Pīktdinis reits nikuo loba nasūleja – koč i nu dabasu nikas nakryta, vyspuorejuo sajiuta beja kai Anglejī – pasolts, bīza mygla, saule beja ci nabeja – tū gryuši pasceit, tikai gaišuoks plečeits dabasu austrumu pusī deve aizdūmys, ka nazkas “speizdeigs” aiz tuo stuov. 😉
Pīters i Tereze uzmete iz placu vakar salyktuos, sapakuotuos sumkys i devēs da tyvuokai Rēzeknis piļsātys mikroautobusu pīturai. Leidza pajimts tikai pats vajadzeiguokais, lai nav līkais smogums juostaipa. Ekonomejis nūlyukā leidza natyka pajimta (eistineibā aizmiersta) daže dzīšmu gruomota – tū vāluok Pīters i ari Tereze nūžāluos, deļ tuo ka obi piec dobys leli dzīduotuoji (ci vjāpluotuoji). 😉
Pavysam eisa ekskurseja saguo pa Rēzeknis īleņom, kamer zaļdzaltoni streipuotais mikroautobuseņš uzastīpēs leidz pošam Mārys pīminekļam. Tī pi boltuos, mozuos bazneicenis jau pulka ļaužu beja sazalasejs – vacuoki i na tik vaci, bet puorsvorā jaunīši. Te ari Terēzis mamys muosa Marta, juos meita – vuordā Raina, kai ari nazkur nūteikti juobyun ari Terēzis bruoļukam Juoņam. Eistiniebā – vysapleik beja lela burzūņa: cylvāki pi bazneicys vuortim, aiz žūga, kai ari pošā bazneicā vēļ pādejī ceļa vuordi nu prīstera mutis. Te pat ap styuri ari autobuss – tys nu draudzis leidza brauks. Montys i sumkys var salikt īškā – tai byus daudz vīgluoka īsšona…
A leits, koč ari nalels, bet uzstuojeigi suoce smydzynuot. Tys napavysam prīceigu nūskani naradeja, bet nu ūtrys pusis – varbyut pats Dīveņš drūsmeigajim svātceļuotuojim pyrms laika sovu svieteibu syuta?
Svieteiba…
