Alfabeta kuorteibā ir daguojuse kuorta burteņam “i”
Loba dīna!
Kai jau tys ir īsuokts, niu rubrikā „Volūdys vaicuojums” mes runojam par tim latgaliskajim vuordenim, kuri nu lejslatvīšu atsaškir na viņ gramatiski – ar kaidim dažim burtenim voi izskaņom, bet ari teiri leksiski – tī ir pavysam cyti vuordi. Šudiņ alfabeta kuorteibā ir daguojuse kuorta burteņam i. Pyrma par kaidim skaneigim vītu vuordim, kuri suocās ar i,ī:
Ikaunīki, Iļžukolns, Indra, Isnauda, Istra, Iztalsna, Izvolts, Iubelis, Iubuli, Iudreiši, Iudri, Iudrine,Iudrupe, Iugulova, Īdeņa, Īrubine, Īsaļnīki.
Tikkū vuordeņu īrubine mes dzierdējom kai vītys nūsaukumu, bet tei pōša īrubine ir ari kryums ar boltim zīdim i sorkonom ūgom. Īrubinem pateik augt upu krostūs. Muna babeņa stuosteja, ka nazkod īrubiņu ūgys kolpuojušys kai pyrmuos zuolis bārnim pret pasaļšonu.
Cik daudz šudiņ volūdā vaira lītojam vuordeņu izpiļceits, izpiļceita i voi vyspuor zinim, kū itī vuordeni nūzeimej? A nazkod par smukom, bet struoduot nagrybūšom tāva meitom saceja: Izpiļceita gon tai myusu Muoreņai atlaseite. Mārga kai līpa, a kas jū pi veira jims. Piec ityūs pīmāru konteksta varim saprast, ka izpiļceits, izpiļceita ir izlutynuots, izlutynuota.
Idri ir pļovu augs, nazuole lynūs voi rudzūs. Itam vuordam ir ari cyta nūzeime. Par idrim sauc pļovys, kurys pavasarūs puorplyust.
A cik nu myusu kas zyna, a vuordeni īkors, īkareņš agruok tyka lītuoti ar nūzeimi – lauleibu gradzyns, gredziņteņš.
A īsaļneica, vēļ azneica beja īsola kaļteišona pierts augšā.
Ižbuons, ari žbans, užbuons ir lela ola nasamuo skryuze, kas dūmuota salīšonai mozuokūs traukūs.
Niu taids vuords kai īskuot. Myusu dīnuos tū jau varātu nūsaukt par sova veida golvys maseišonu, a ogruokūs laikūs tū gon dareja merkantiluokūs nūlyukūs, lai nu golvys izdzeitu bužys, niu mes tuos vaira saucam par utim.
Izpors ir piertī izpārta slūta, ari maizis cepļa slaukamuo slūta, vēļ pomeļnīks, požogs.
Iuzys ir apakšbiksis, a iuzeļs – stričeits voi jūsta gonim.
Sovukuort izkaseits, izkasiņs, ari paskrebeļs, sakaseits, sakasneits ir pādejais mozais maizis kukuleits kuortejā maizis cepīnī. Par sakasneiti, taipoš pastareiti sauc ari pādejū, jaunuokū bārnu saimē.
Izdevenis – ir nalels kuozu mīlasts bryutis sātā.
Īvedine, ari īvesšona – ir jaunuos muotis īsarasšona katuoļu Bazneicā pyrmū reizi piec dzemdeibu, kod piec tūs ir paguojušys 6 nedelis, i vysys ar tū saisteituos paražys. 40 dīnu piec dzemdeibu sīvīte nadreikstēja izīt uorpus sovys sātys apleicīnis, piec sešu nedeļu jei devēs iz bazneicu, nūstuoja pi svēteituo iudiņa trauka voi kristineicys. Bazneickungs izguoja prīškā, padeve jai aizdagtu sveci i stolys golu, īvede jū bazneicā i deve jai muotis svieteibu. Niu itū svieteibu sīvītis sajam bierneņa kristeišonys laikā.
Vysu lobu!
