Latgales jaunieši apskata Zemgales spēka avotus Lielupes krastos

Jūnija sākumā rajona avīzēs, kā arī Latgales, NVOC, Latvijas mazpulku mājaslapās izskanēja aicinājums pieteikties dalībai Kārsavas mazpulka „Upe” projektā „Mana zeme – mani lauki”, programmas “Jaunatne darbībā” ietvaros. Par pašu projektu un jau notikušajiem semināriem „Vietējā Latgales Avīzē” bija rakstīts. Tagad stāsts par tikko notikuso trīs dienu apmaiņas braucienu uz Zemgali.

Kārsavas mazpulkam jau pagājušajā gadā izveidojās sadarbība ar Jauno Zemnieku klubu (JZK), un vēl senāk ar Staļģenes mazpulku. 2006. gada augustā JZK sava projekta „Mēs lauku attīstībai” ietvaros viesojās Kārsavā, bet nu pienāca mūsu reize doties pie viņiem.

Zemgales laukos viss bija jāsamēro gan darbs, gan atpūta. Vakarā notika volejbola turnīrs, bet pirms tā pabijām Iecavā. Tur izstaigājām parku, apmeklējām rapšu eļļas ražotni „Iecavnieks”.
Bauskā visu izstaigājām paši: rātsnamu, Sv. Gara baznīcu, Brīvības pieminekli, Pētera I akmeni, Bauskas pili. Uzkāpām pils tornī, no kura redzama Mūsas un Mēmeles satekvieta – Lielupe.
Staļģenē mūs sagaida mazpulka vadītāja Anda. Viņas pavadībā apskatījām skolu, tās apkārtni un iekārtojāmies uz palikšanu.
Pirmā vieta, kur viesojāmies bija Dzintara kapela. Ne jau pati kapela, bet gan krusts, kas tajā atrodas ir veidots no dzintara gabaliņiem. Tālāk devāmies uz z/s ”Ozoli”, tā ir stādaudzētava ar neskaitāmām augu, krūmu un koku šķirnēm.

Apskatījām „Aučus”, Jāņa Čakstes dzimtas mājas.
Cenu pagastā z/s ”Līcīši” audzē kazas un cūkas. No kazu piena tiek ražots kazas siers, piens, kefīrs. Notiek arī degustēšana un, protams, produkcijas iegāde. Cūkkopība attīstās kā palīgražošana, pilnvērtīgai kazas piena ražošanas blakus produktu izmantošanai.

Otrā dienā jaunieši debatē. Grupas ir sadalītas, vieni ir pašvaldība un neatkarīgie jaunieši, citi NVO un uzņēmēji. Galvenais uzdevums – censties panākt vienošanos starp interešu grupām, lai realizētu visiem nepieciešamas lietas-projektus. Pēc diskusijas sakūrām ugunskuru, cepām desiņas, dziedājām dziesmas, skatījāmies debesīs, vērojām sikspārņus, pārrunājām dienas iespaidus.

Pirms došanās mājup, aibraucam uz Eleju, kur top franču siera trīs šķirnes: deserta, ar pelējumu un sarkanajiem pipariem. Tos ir iespēja tos degustēt un rast priekšstatu par franču virtuvi. Visaizraujošākais ir pats siernīcas saimnieks, kurš, aizejot pensijā, pārcēlāsdzīvot uz Latviju, iemācījās latviešu valodu, atvēra savu uzņēmumu un dzīvo pilnvērtīgu dzīvi par prieku sev un gardēžiem Latvijā.

Jelgava, protams, ir studentu pilsēta. Tur apskatījām Annas baznīcu, hercoga Jēkaba laukumu, Jelgavas pili.