Latgales Laiks: Uzņēmumā Eiropas un vietējā mēroga problēmas

Aprīlī “Latgales Laiks” rakstīja, ka vienu no lielākajiem Krāslavas uzņēmumiem “Krebsar”, kuru pirms četrpadsmit gadiem dibināja uzņēmējs Jānis Kriviņš, pārņēmis jaunais galvaspilsētas biznesmenis Andrejs Pahomovs.

Ar firmas “Krebsar” jauno prezidentu tikāmies divas nedēļas pēc tam, kad viņš kļuva par uzņēmuma likumīgo saimnieku. Gan Andrejs Pahomovs, gan viņa palīgs Valērijs Mackevičs, kurš bija apstiprināts direktora amatā, toreiz vēl tikai iepazinās ar uzņēmumu un tā darbiniekiem. Jāatzīmē, ka rīdzinieku plāni šķita optimistiski, – ražošanas paplašināšana, produkcijas kvalitātes uzlabošana un, protams, iekļaušanās rietumu tirgū, kur ir augstākas un stabilas cenas. Jaunā vadība plānoja palielināt apgrozījumu līdz 2,5 miljoniem latu – kā uzņēmuma uzplaukuma laikā, kad tā cehos strādāja vairāk nekā 300 cilvēku.

A.Pahomovs teica, ka firmas veiksmīgai funkcionēšanai nepieciešams mārketings, ar kuru “Krebsar”, pēc visa spriežot, agrāk nenodarbojās. Par ražotnes modernizāciju netika runāts, jo par mūsdienīgu tehnisko bāzi savulaik parūpējās J. Kriviņš. Tika plānota tikai darba apstākļu uzlabošana lakošanas un krāsošanas cehā, kur, saskaņā ar ES prasībām, jāierīko ventilācijas sistēma, bet acetona un spirtu saturošie līdzekļi jānomaina pret ķīmiskā sastāva ziņā nekaitīgākiem.

Nesen atkal apmeklējām SIA “Krebsar”, lai uzzinātu, kā jaunajai vadībai veicas. Kā teica Valērijs Mackevičs, galvaspilsētas biznesmeņiem ir agrākie plāni. Viena dabīgā koka mēbeļu partija jau veiksmīgi realizēta Anglijā. Tiek meklētas iespējas, kā iekļauties Itālijas un citu valstu tirgū. Taču ne jau viss rit gludi. “Krebsar” peļņa ir visai pieticīga, jo gatavās produkcijas pārdošanas līgumi tika noslēgti pirms izejvielu un citu mēbeļu ražošanai nepieciešamu sastāvdaļu cenu celšanās. Savukārt, lai noslēgtu jaunus līgumus, jābūt pietiekami “elastīgiem”, ņemot vērā izejvielu tirgus cenu dinamiku.

Ir vēl kāda vietējā problēma, kuras mērogs Rīgas biznesmeņos rada neizpratni. A. Pahomovs bija pārliecināts, ka par darba roku trūkumu Krāslavā nebūs jāsūdzas, jo pilsētā uzņēmumu nav nemaz tik daudz. Turklāt bruto algu rīdzinieks piedāvā vietējiem apstākļiem gluži pieklājīgu – vairāk nekā 300 latus plus sociālās garantijas. Taču, kā teica A. Pahomovs, alga ir jānopelna. Ja, atnācis uz darbu, cilvēks dzers vai vienkārši neko nedarīs, nevīžīgi apiesies ar firmas īpašumu un tehniku, šādus darbiniekus neviens neturēs. Pret vecajiem kadriem jaunajiem īpašniekiem nav pretenziju, taču vairākums no tiem divdesmit, kuri divus mēnešus šurp nāca, diemžēl, ar strādīgumu neizcēlās, tāpēc no viņiem nācās šķirties. Jāatzīmē, ka V. Mackevičs par krāslaviešiem izteicās visai korekti, taču pēc sarunas varēja noprast, ka firmas “Krebsar” jauno vadību ar savām “vizītēm” aplaimoja pilsētnieki, kuri nespēja noturēties nevienā no Krāslavas uzņēmumiem dzeršanas dēļ.

“Man šķiet, ka bezdarbniekam būtu jāpriecājas par katru iespēju uzlabot savu materiālo stāvokli. Vēl jo vairāk gadījumā, kad atalgojums ir atkarīgs no paša cilvēka pūlēm,” saka Valērijs.

Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu “Latgales Laiks”