Pierobežā savi arbūzi, melones, vīnogas…

Zemnieku saimniecība „Priedītes” atrodas Ludzas rajona Malnavas pagastā, kur, lai viesotos, garām jātiek ne vien uz Grebņevas robežkontroles punktu gaidošajai kravas autotransporta rindai, kā arī līdzi nedrīkst aizmirst paņemt personu apliecinošu dokumentu. Te pašā Eiropas Savienības pierobežā audzē arbūzus, melones un tagad arī vīnogas.

Graudi un dārzeņi

Bioloģiskās saimniecības „Priedītes” audzējamā pamatkultūra kopumā 25 hektāru platībā ir graudi. „Mums ir bioloģiskā saimniecība un pagastā ir bioloģiskā lopkopības saimniecība, kuriem tad mēs arī realizējam savus graudus,” stāsta T. Novikova. Tomēr bez graudkopības „Priedītēs” tiek audzēti arī dārzeņi.
„Sev mazos daudzumos audzējam visus dārzeņus, taču lielākos daudzumos audzējam arbūzus un melones,” stāsta T. Novikova. Zemnieku saimniecība ar šādu visai netradicionālu kultūru audzēšanu nodarbojas jau aptuveni sešus gadus. „Šo kultūru iesākām, jo lopkopības produktus tik daudz nevajag, tādas kultūras kā kartupeļus arī īsti nevajag, un tie bija arī tie gadi, kad graudus nevarēja norealizēt. Bija doma pat par saimniecības likvidēšanu. Un tad nejauši izdomājām, ka vajag sākt audzēt arbūzus.”

Garša un smarža atšķiras

Pirmie arbūzi gaidāmi jau augusta vidū un, kā atzīst saim-niece T. Novikova, pēc garšas šie pašaudzētie arbūzi esot visai atšķirīgi no veikalos nopērkamajiem ievestajiem. „Tāpat kā, ja salīdzina pirkto gurķi un dārzā audzēto, ir starpība, tāpat ar arbūzu. Kad nebija savu, pirkām un likās normāls arbūzs, kad sāc audzēt savus, saproti, ka ir tomēr liela starpība gan garšā, gan smaržā.” Zemnieku saimniecībā tiek audzēti Krievijas šķirnes arbūzi, jo tie ir mūsu apstākļiem piemērotāki.
„Ja laikapstākļi ir labi, tad arbūzi aug ļoti labi – gan raža laba, gan nogatavojas labi. Tomēr bija divus gadus pēc kārtas aukstas vasaras, kad arbūzi izauga, bet iekšā nenogatavojās, siltuma pietrūka,” stāsta saimniece, piebilzdama, kāda raža būs šogad, vēl nevarot prognozēt. Viss atkarīgs no laikapstākļiem. Vidēji šeit izaugušie arbūzi ir trīs kilogramus lieli, bet ir bijuši pat septiņus kilogramus lieli eksemplāri.

Grūtības realizācijā

Kopumā „Priedītēs” izaudzē ap trīs līdz četrām tonnām šo eksotisko dārzeņu, kurus realizē pārsvarā vietējos tirgos. „Braucam visur, uz Rēzekni, Ludzu, Balviem, Zilupi, arī Kārsavas tirgū sēžam,” stāsta T. Novikova, atklādama, ka tieši šis tirdzniecības process ir visnepatīkamākais. „Tad jau labāk būtu divreiz vairāk saražot nekā nodarboties ar pārdošanu.” Taču diemžēl citādi savu produkciju saimnieki nevarot realizēt.
Kā skaidro saimnieki, visas šīs audzējamās šķirnes ir ātri nogatavojamās un tāpēc dārzeņus ilgstoši nevar uzglabāt, tos nepieciešams ātri realizēt. Tādēļ lielākā problēma ir tieši šis īsais realizācijas termiņš. Lai ilgāk tos būtu iespējams uzglabāt, jāpāriet uz citām arbūzu šķirnēm, līdzīgi kā tas ir, piemēram, ar ziemas āboliem. Taču vēli nogatavojamās arbūzu šķirnes mūsu apstākļos nespēj nogatavoties, jo saules septembrī kļūst aizvien mazāk, kas ir svarīgākā nogatavošanās procesā.
Tieši tādēļ vietējā bioloģiskajā saimniecībā audzētos arbūzus nav iespējams piedāvāt ne vairumtirdzniecības bāzēm, ne veikaliem, jo uzglabāšanas un realizācijas termiņš ir krietni īsāks nekā ievestajiem arbūziem. Tāpat, šādi realizējot pašaudzētos dārzeņus, klienti vēlas slēgt līgumus par attiecīgu daudzumu, ko jāpiegādā attiecīgā laikā, ko, kā atzīst T. Novikova, praktiski nav iespējams izpildīt, tā kā visu izšķir laikapstākļi.

„Priedītēs” arī melones un vīnogas

„Priedītēs” tiek audzēti ne vien arbūzi, bet arī melones, kas augot ātrāk, tomēr esot prasīgākas klimata ziņā. „Sākumā iepirkām visas šķirnes, kas bija pieejamas, un pirmajā gadā uzreiz atlasījām, kuras turpināt audzēt, kuras nē,” skaidro T. Novikova. Šobrīd šeit tiekot audzētas ananāsu šķirnes melones, kas izaug vidēji viena kilograma lielumā. Kopumā saimniecībā ik gadu tiek iestādīti aptuveni trīs – četri simti meloņu stādu.
„Un, ja viss ir veiksmīgi, ienākums arī ir, bet nu visādi iznāk,” atklāj „Priedītes” saimniece T. Novikova.
Nākamais solis attīstībā būtu saldētavas celšana, bet tā kā nav īstas drošības par realizāciju, tad šādi pārdroši soļi pagaidām netiek plānoti.
Tomēr par nākotni un attīstību saimniecība domā, un tieši tādēļ „Priedītēs” nesen ir sākts audzēt arī dažādu šķirņu vīnogas. Un, kā atzīst saimnieki, ja šī kultūra būs pieprasītāka, arī vīnogulāju platības tiks paplašinātas.

Renāte Lazdiņa
Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu Lietišķā Latgale