“Diena”: Internets izmaina dzīvi pierobežā
Pirms gada Balvu rajona Šķilbēnu pagasta iedzīvotājiem radās iespēja izmantot pastāvīgo interneta pieslēgumu, un tagad viņi savu dzīvi bez interneta vairs nevar pat iedomāties
Balvu rajona Rekavas vidusskolas skolotāja Klaudija Ivļeva (57) ar acīm apmīļo dēla un vedeklas attēlus, kas, sazinoties ar Skype*, parādās datora ekrānā, vienā mirklī pārvarot vairākus tūkstošus kilometru lielu attālumu no Anglijas līdz Šķilbēniem. Vēl pirms gada Klaudija baidījās pat pieskarties dēla dāvinātajam datoram, taču tagad ik dienas vairākas stundas sarunājas ar saviem mīļajiem ar interneta starpniecību. “Sākumā es to datoru nevarēju pieņemt, man tas viss likās tik sarežģīti, bet tagad nevaru iedomāties, ka man mājās nebūtu interneta. Ar katru dienu apgūstu kaut ko jaunu,” sajūsmināta saka K.Ivļeva.
Krievijas pierobežā esošais Balvu rajona Šķilbēnu pagasts ir viena no retajām lauku pašvaldībām, kur visiem iedzīvotājiem, kas to vēlas, mājās ir nodrošināts pastāvīgais interneta pieslēgums. Kā konstatēts Satiksmes ministrijas un SIA Belss veiktajā pētījumā par platjoslas datu pakalpojumu nodrošināšanu, kas īstenots nacionālās programmas projektā Platjoslu sakaru infrastruktūras attīstība lauku apvidos, kvalitatīvi platjoslas datu pakalpojumi nav pieejami 83% Latvijas Republikas teritorijas. Lai no pašu mājas datora iekļūtu pasaules tīmeklī, lauciniekiem pārsvarā jāizmanto mobilais tālrunis vai iezvanpieeja, kas ir dārgi un nekvalitatīvi.
Atver pasauli
Kad pagājušā gada 31.maijā Šķilbēnu pagasta bibliotēkā tika ierīkots līdz tam pirmais interneta brīvās pieejas punkts, Upītes ciema iedzīvotājam Augustīnam Slišānam (51) prātā iešāvās atjautīga doma — vai nevarētu izvietot pieslēguma antenu ūdenstornī, kas atrodas tikai 200 m no viņa mājām. Pateicoties Balvu firmas SIA Qwerty atsaucībai, raidītāju antenas tika novietotas uz abiem pagasta ūdenstorņiem Upītē un Šķilbēnos, un nu jau gadu, pagasta padomes priekšsēdētāja Sergeja Maksimova vārdiem runājot, viss Šķilbēnu pagasts ir kā liela internetkafejnīca. Pagājušajā vasarā šos pakalpojumus šķilbēnieši varēja izmantot par velti, bet tagad viņi maksā 11 latu mēnesī, kas arī liekoties pieņemama cena.
“Ja man nebūtu interneta, arī dators nebūtu vajadzīgs. Kas ir dators bez interneta? Rakstāmmašīna! Ātrums gan pagaidām nav dižais, 200 kilobaitu sekundē, taču tas ir pastāvīgais pieslēgums, sēdi internetā, cik gribi. Izmantoju arī Skype, lai sazinātos ar bērniem, kas strādā Anglijā, internetbanku, pasūtu preses izdevumus. Palasu ziņu portālus, bet vairāk elektronikas forumus, jo interesē datorzinības,” saka Augustīns, zemnieku saimniecības Tači vadītāja vietnieks.
Savukārt privātuzņēmuma SIA Talita M īpašniece un vietējās skolas skolotāja Žanna Maksimova atzīst, ka internets viņai ir ievērojami atvieglojis dzīvi un uzņēmējdarbību. Viņa stāsta, ka līdz šim bija jālauza galva, kā tikt uz Balviem, lai samaksātu rēķinus, jo banka strādā līdz plkst.17, bet darba laiks skolā ir līdz 17.30. “Taču tagad ar internetbankas starpniecību es varu samaksāt jebkurā man izdevīgā laikā, kontrolēt savu bankas kontu, aizsūtīt pārskatus ieņēmumu dienestam, varu operatīvi atrast informāciju par jaunajiem projektiem un izmaiņām likumdošanā. Grūti iedomāties, kā varētu vadīt uzņēmumu bez interneta,” viņa piebilst.
Internetu grib mājās
“Uzņēmējiem kvalitatīvai interneta pieejai ir jābūt uz vietas, nevis viņiem vēl kaut kur jāskrien uz pagasta centru. Lielākajai daļai Ludzas rajona viesu māju vēl joprojām nav interneta, kas būtiski kavē tūrisma attīstību Latgalē. Uzņēmējs nevar sekot līdzi jaunākajai informācijai, asociācijas jaunumiem, izmaiņām likumdošanā. Kaut vai Pārtikas un veterinārā dienesta prasības — tie ir milzīgi papīri, kas mums tos izdrukās? Mēs esam atgriezti no dzīves,” sašutusi saka tūrisma uzņēmēja, Ludzas tūrisma informācijas centra vadītāja Līga Kondrāte.
Laukos dārgs prieks
Kā Diena uzzināja Satiksmes ministrijā, platjoslu tehnoloģiju ieviešanu lauku apvidos kavē tas, ka pieslēguma punkti (mājsaimniecības) ir izkaisīti plašā ģeogrāfiskā apvidū, tāpēc nepieciešamās sākotnējās investīcijas lauku apvidos ir daudzreiz lielākas nekā blīvi apdzīvotās teritorijās (pilsētās). Turklāt laukos iedzīvotāji ir trūcīgāki, nespēj segt faktiskos pakalpojuma izdevumus, un elektronisko sakaru komersanti nav ieinteresēti sākt biznesu.
* bezmaksas interneta komunikāciju programma
Interneta pieejamība:
Interneta pieslēgums: 42% Latvijas mājsaimniecību
Platjoslas interneta pieslēgums: 23% mājsaimniecību
Interneta pieejamība reģionos:
- Rīgas — 52,6%
- Pierīgas — 47,5%
- Kurzemes — 41,6%
- Vidzemes — 37,4%
- Zemgales — 33,8%
- Latgales — 24,1%
Laikraksts “Diena” (23.07.2007.)
Lasīt raksta pilnu versiju
