I tai… (“Dvēselis Remonta” pyrmuo daļa)
I tai…
I tai – kerūs pi raksteišonys (a Tu pi laseišonys). 😉 Seņ jau beja dūma suokt itū stuostu, a varbyut na stuostu, varbyut romanu… oij, nā – deļ romana maņ napītiks dūšys. Tei byus taidu eisu stuosteņu vuoceleite – grybātum, kab varbyut piec kotra itaida stuosteņa Tu drusku apsastuotu i padūmuotu par tū, kas ite saraksteits, i par tū, kas Tev pošam smoguoks iz sirds, voi ari par tū, kas līkn sajust “vīgluok ap sirdi”… 😉
Apmāram itaids pamats beja ari jauna puiša – sauksim jū par Pīteri – ceļuojumam, precizuok, svātceļuoumam iz Aglyunu itymā godā. Jis dūmova, ka tod nu gon varēs proīt pa dzymtuos zemis pakolnim i kur na kur apsastuot, atsapyust, i padūmuot…, i puordūmuot par itū dzevi i varbyut aizsauli, par tū, kas bejs, i par tū, kai iz prīšku byut…
Cyti iz Aglyunu īt kuojom nu Līpuojis i ceļā pavoda laikam vairuokys nedelis (pats tik tuoļ naasu guojs, deļ tuo nazynu, cik eisti laika tys aizjam), daudzeji īt nu sovys draudzis, kur nu kuram tei īkreit. Pīters pats pīderieja pi Boltuos draudzis – ir taida moza, smuka i opola bazneiceņa Bukmuižys pogosta molā – tymā bazneicā jis kristeits; tod guojs da pyrmuos komunejis; kai pa leluokim svātkim, tai ari svātdiņuos krits ceļūs Dīva lyugt… Bet itamā, koč ari pyrmajā, sovā svātceļuojumā jis nasuoks guojīni nu Boltuos bazneicys – tai nu saguo, ka paaicynova Pīteri iz Rēzekni. Nu tīnis jam puors jaunu draugu i (saceisim, kai ir) vīna draudzine! Pī tam nu Rēzeknis jau kurū godu teik organizāta vasala grupa – taitod cylvāki jau ar pīredzi itaidu svātceļuojumu reikuošonā.
“Deļ kuo Tu īsi svātceļuojumā?” nazkai pavaicova Terēze (tai sauce tū meitini nu Rēzeknis).
Suokumā Pīteram tys lykuos taids banals vaicuojums. Jau beja pyrms tam sovā storpā sarunuots, ka itūgod obeji iz Aglyunu īs kuojom i tys jau beja vysim skaidrys – vosorys beigom kai reize tryuka taida kai tukluoka punkta – “ekšen’a” kotram sevi cīnūšam Latgolys jaunīšam nikod nav par daudz… 😉
Koč ari Pīteram na par raizi beja skaidrys, ka jis gryb i deļ kuo gryb vyspuor itaidā svātceļuojumā īt, puordūmovs jis nūsprīde, ka vīnu reizi tak eistynam krystīšam juoaizīt iz Aglyunu, pi reizis apsavērs – i varbyut var saceit – ar kotru sūli īdzeis Latgolys dobys skaistumu sovā mīsā i sovā byuteibā. Pa itū laiku, kai Pīters piļsātā suocs struoduot, puoruok tuoļ jis aizskriejs nu dobys spāku olūtim. Tai poš ari Terēze jam jau seņ vairs nabeja mozsvareiga – svātceļuojumā byus īspieja kūpā byut i ari nūsvērt sovus kūpejūs spākus gryuteibu puorveļšonai. I vīnkuorši – tei byus īspieja cauru dīnu turēt juos rūku sovejā…
Tai Pīters sprīde vairuokus ceļus (pamatyuojumus), deļ kuo jam itaida svātceļuojuma vāg? Koč ite ari juosoka – vysgaruokī svātceļuojumi suoknās ar tū pošu, ar kū saleidzynūši mozeņš puors dīnu guojīņs – AR PYRMŪ SŪLI. Pīters itaidu “pyrmū sūli” jau nūlics – vēļ pyrms fiziskuos īsšonys suokuma – gareigi sevī jis ir jau īzeimiejs itū guojīni.
Kotram (ari Tev) ir sova dūma i sovs pamats svāceļuojuma veikšonai.
I na vysim nu vīna i tuo poša vīgluok ap sirdi palīkn…
Turpynuojumu stuostam ar nūsaukumu Vīns ci veins īvītuosim tyvuokajā laikā.
Audio versija:
