Eļksņs i ūzūls – obi kūki

Skaidrs, ka ministram ci miļjonaram ir vareiba lyluokā mārūgā izdareit lobus dorbus. Prostais cylvāks var pasaryupeit par sevi, izteireit nu plastmasys butylkom tyvuokū mežu, nūpierkt i atnest produktus siebrūs dzeivojūšajai peņsionarei. I tys ir cīši daudz.

Miļjonars var nūpierkt i paduovynuot slimineicai tomografu, apmoksuot kaidys gruomotys izdūšonu, nūpierkt pansionatam televizorus itt. Ir tik divi dasaciejumi itymā dzelā. Pyrmeilē, ka lai miļjonaram byutu vareiba dareit itūs boltūs dorbus, da tam jam visbīžuok beja juoizdora koč kripateņu malnu dorbu. Var vinnēt loterejā, sajimt naudu montojumā – bez osim zūbim nanūsorguosi, naudu atjimt vysod ir daudz grybātuoju. Vot i juopadūmoj, voi lobī dorbi atsver švakūs dorbus. Nūzagt miļjonu, a pazīduot desmit tyukstūšys ir taida pati akīleiba kai pažīčeit auzys, a praseit atpakaļ kvīšus. Ūtreilē, vysbīžuok miļjonars nūpierks mašynu par septeiņdesmit tyukstūšim nakai itū naudu paduovynuos sierdīnim. A ka paduovynuos, vysbīžuok tai gribēs nūpierkt gūdu itymā saulē. Ci ausvaisu iz paradizi.

Može i na tai. Voi zynit, kas ir Kristaps Morbergs? Nu vot. A 1928. godā, kod jis nūmyra, jis beja bogotuokais cylvāks Latvejā. I testamentā vysus sovus īpašumus (latg. sovumus) nūvielēja Latvejis Universitatei.

A moznūdrūšynuotais vysbīžuok nu bagatura ni ar kū naatsaškir, tikni ar mārūgu. Lomoj i kācynoj miļjonarus, a ka byutu jūs vītā, dareitu taipat laikam kai i jī. Kai saceit, vīna līta ir byut bez augstuokuos izgleiteibys i struoduot par koproci (latg. bedieju), i saceit, ka maņ, ot, tei augstuokuo izgleiteiba nimoz navā vajadzeiga, a ūtra līta ir tū augstuokū izgleiteibu dabuot, i, ka, dvēsele prosa, struoduot par bedieju.
Kai saceit, dubults napleist.

Eistineibā bednī nu laimis atsarūn tuoļuok nakai bogotī. Bednajam ruodīs, ka vysys juo problemys ir nu nabadzeibys, ka, ot, tod, kod jis paliks boguots, suoksīs cyta dzeive. A cylvāks, kurš ir jau tics boguots, ka prass i jam tys byus dūts, var īraudzeit, ka i boguoteiba nadūd dvēselis zīdiešonu. Ka vīnys klopotys teik samaineitys pret cytom, ka fundamentali nikas itymā dzelā naizamaina.

Var jau i apīt itū stadeji, – taipoš kai var īraudzeit gaismu i bez siediešonys pi školūtuoja kuojom. Taidu gadīņu navā daudz, no irā.

Par kū tod itys vyss monologs?
A par tū, ka eistineibā ir vajadzeiga tikai vīna dzela – juosaprūt cylvāku reiceibys dziļuokuos psihologiskuos saknis.

Valentins Lukaševičs, “Latvijas Avīze”, 2007.goda juļs