Burts A (Volūdys Vaicuojums)

Latgalīšu Kuļturys gazetā pīduovojam īspieju īsapazeit Marutas Latkovskas (“Katōļu Dzeive” redaktore) gataveitajim raidejumim “Volūdys Vaicuojums” (Latgolys Radejā).
“Rūžukrūņa zeileitem leidzeiguos vērtinēs laseisim kūpā sovus pa viejam kaiseitūs vuordeņus. Suoksim mes šudiņ ar alfabeta pyrmū burteņu a“

XVII
Loba dīna!

Kai jau sūleju Volūdys vaicuojuma par breinumim nūslāgumā niu Rūžukrūņa zeileitem leidzeiguos vērtinēs laseisim kūpā sovus pa viejam kaiseitūs vuordeņus. Padūmuosim, kurus nu tim mes vēļ zinim, pīminim, lītojam voi esim tūs pošūs dziļuokajūs i tuoluokajūs sirds kakteņūs nūglobuojuši.

Vīns nu leluokajim kotrys tautys, kotrys apdzeivuotys vītys duorgumim ir vītvuordi, tai saucamais īpašais rezervis fonds, kuri kai svareigi viesturis līcinīki namaineigā stuovūklī i izskotā ir juosorgoj i juonas nu paaudzis iz paaudzi. Dīmžāl ari itūs sova veida sakralūs vuordu liktiņs Latgolā ir bejs vysaidu politiskūs i sadzeiviskūs vieju plūseits. Tim tykušys nūst jimtys golūtnis, ceņšūtīs tuos aizstuot ar it kai latviskuokom i modernuokom. Pīm., Gaļānus puorsaucūt par Galēniem, Rudzātus par Rudzētiem, Nautrānus par Nautrēniem, a Rāznu par Rēznu i.tt. Ir jau ari vēļ daudz kuriozuoki gadejumi nūtykuši, pīm., kod Nagļu pusis apdzeivuotu vītu Škierzlateni teik īdūmuots puorsaukt par kirzaceņom.

Suoksim mes šudiņ ar alfabeta pyrmū burteņu a i pasaprīcuosim, ka myusim vēļ ir taidi vītu vuordeni kai: Adamova, Aglyuna, Ambeli, Ancāni, Arendole, Asāni, Ašari, Ataša, Atašīne, Aišpūri, Aivīkste, Aizkaļne, Adinaite, Aizupe, Antāni, Audreni, Augšpiļs, Auleja, Auzāni i citi tikpoš skaneigi. Sovukuort, runojūt par latgaliskajim augu nūsaukumim, grybātu minēt taidus div` vuordeņus, kurim ir vysai daudz izrunys variaceju.

Pajimsim vuordeņu – agristys, a vēļ soka agrūsti, agresti, agreškys, agrozdi, agruškys, ierškeiža, osūkle.
Voi pajimsim vuordeņu – avīšys, avīkšys, aveikši, aivīkstine, aivīkšine.

Taipoš breineigs uorstnīceibys auga vuordeņš ir aši (lejslatvīšu mēlē tūs augus sauc par doņiem). Tī ir zali, pūsmaini stībreiši kai miniaturi bambuseni, kuri aug mitruos vītuos, gruovūs, muorkūs. Vysvaira lītojami kai organisma atjaunynuotuoji i labi paleidz pi nīru saslimšonu. Taipoš kai apdzyrys – zuoleite, kurys čajeni lītoj pret puorsastruoduošonu (tryukumu).

A kur vēļ naatkuortojamuo maja pučeite ar sovu skaneigū latiniskū nūsaukumu: convolaria majalis – Latgolā tuos sauktys ari par kreimineitem i auskareišim.
I vysbeidzūt īsaklausēsim taidūs vuordūs kai abāds – pyrmais mīlasts „cyuku bērēs” voi sābrim aiznasta navuoreita gaļa nu „cyuku bieru”.

Padūmuosim, voi myusu dīnuos vēļ teik lītuots vuords aizdzereibys ar nūzeimi „saderēt leigovu” i vuords aizgavieņs ar nūzeimi metenis, a vuords ambona ar nūzeimi kancele voi vuords ancuks ar nūzeimi uzvalks.

I kai ir ar vuordeņu atkaļņs (atkaļņa – svikeļainajā adejumā – vīns vaļdzeņš labiski, vīns kreiliski), voi vēļ lītojam vuordu aviļs – bišu strūpa apzeimeišonai, a vuordu atsaceibys, jo runojam par ticeibys muoceibys vuiceišonys laiku.

Voi asam dzierdiejuši, ka par auckeli sauc lupotu virtuvis trauku i mebeļu mozguošonai, a par abryusi dvīli, goldautu.
Ka procesu, kura laikā gūteņa, vuškeņa teik pi jaunuos paaudzis – moza teleņa voi jiereņa sauc par atsavesšonu, ka apdzenēt kūku ir tū apdarynuot, sovukuort koč kū apklaust ir vīnkuorši apsapraseit, a apsadareit ir pabeigt reita voi vokora sātys dorbus…

Vysu lobu!