Breinumi (“Volūdys Vaicuojums”)
Latgalīšu Kuļturys gazetā pīduovojam īspieju īsapazeit ar Marutas Latkovskas (“Katōļu Dzeive” redaktore) gataveitajim raidejumim “Volūdys Vaicuojums” (Latgolys Radejā).Loba dīna!
Šudiņ es grybu ar Jiusim parunuot par breinumim. Prūtama līta, ka par taidim mes bīži viņ naturim kotra sagaideita saulis lākta, īspiejis satikt sovus meilūs i unuceņam voi unučkeņai pascēt: Vasals! Vasala! Tys vyss myusu acīs izaver tai pīrostai. Par tū deļ taidu taustamuoku breinumu atrasšonys, paškūrstēsim Latgolys kulturviesturis loppuseitis.
Kai Jius dūmojit, voi Latgolys dzīsminīks Andrivs Jūrdžs, kurs sovā laikā pi skola gaismys puorrakstēja tyukstūšom lopyspušu, a skola guņs cīši acs maitoj, dreiži oklys palyka, viņ nu dzīsmis, nu raksteita i runuota vuorda, jis nikod nasaškeire (jis beja vīns nu ituos ar rūku raksteituos literaturys calmlaužim), voi itys cylvāks varēja īsadūmuot, ka paīs „nīka” godu 80, i juo nūvadneica, Nautrānu v-šk.absolvente volūdneica Anna Stafecka (dz.Strode) juo Myužeigū kalinderi sakuortuos izdūšonai, a vēļ piec cik godu juo gruomotys gudreibys, kurys pīraksteitys kotrai dīnai, skaitēs ari jaunatkluotuos Latgolys Radejis puiši i meitinis. Skaitēs i daudzkū nu tūlaik raksteituo pījims kai vysai aktualu teiši myusu dīnuos.
Taipoš voi myusu tautys aizstuovs Pīters Miglinīks varēja paredzēt, ka kod ta Latgolā īsastuos taids elektronizeits laikmats, ka datori i internets buys kotrā školā i voi kotrā sātā?
Voi pyrmuos lagalīšu laiceiguos avīzis redaktors Fraņcs Kemps, kurs myra izsyutejumā tuolajā Sibirejā, byutu nūticiejs, ka juo i sīvys Konstancis Daugulis Kempys rokstu dorbus dāls Leopolds, pīpaleidzūt unukam Aleksandram, digitalizēs teiši juo avīzis „Gaisma” symtgadis jubilejā, i tī kompaktdiskā byus pīejami vysim interesentim i kulturviesturis pietnīkim?
Daudz itaidu naparostu lītu nūteik iz pasauļa, viņ cylvāks napuorstuoj speiteigai apgolvuot, ka laikā, kurā jis dzeivoj, nav breinumu. Saprūtama līta, kotram gribīs, lai juo padareituo dorba augli byutu radzami piec īpiejis dreižuok. Nu kurs ta nu myusu var atsaļaut gaideit symts godu! A bīži viņ dzeivē izīt tai, ka tovys īsātuos sieklenis naizdeigst ni šudiņ, ni rudiņ i tu esi biedeigs par tū, ka veļti esi prācavuojs…
Kū te lai soka? Mīrynuojums myusim vīns, ka dorbs jau naizgaist. Taipoš kai mīlesteiba.Viņ puorsavierš cytā kvalitatē. Nu mīlesteibys pret sovim leidzcylvākim tei reizē ar sovim eistajim i taipoš gora bārnim izaug un ir spiejeiga styprynuot pavysam cytu paaudžu cylvākus. Pošai ir dasaguojs dūmuos grīztīs pi mariaņu tāva Staņislava Škutāna, mons Nikodema Rancāna voi Konstancis Daugulis Kempys ar vysai myusdīneigim raksteituo vuorda i nagaideitu dzeivis peripeteju vaicuojumim. I saceišu, ka paleidz. Jūs liktiņūs īsaverūt, vīgļuok ir atrast sovu samežgejumu komuleitī vajadzeigū dzeipuriti. Par tū drūši varu saceit, ka VAR, VAR IZDEIGT SIEKLEŅA I PIEC TŪS SYMTA GODU!
Šudiņ, kod taidu trauksmainu sūli iz Eiropu asam pajāmuši, daudzim suocs liktīs, ka tuos volūdys lītys niu, laikā, kod izaveiduojuse taida sarežgeita ekonomiskuo situaceja, taids nīks viņ ir. Tūmār pīminēsim, ka mes na tik seņ svinējom 250 godu jubileju Livonejis goreidznīku latgaliski iztulkuotajai „Evangelia toto anno” (Evaņgelejs svātdīnem i svātku dīnom), kas izdūts 1753.godā. Tei ir pyrmuo latgaliskuo gruomota, kura sasaglobuojuse leidz myusu dīnom i jubilejis sakarā pīredzējuse sovu faksimilizdavumu. Ari tymūs tuolajūs misionaru laikūs Latvejā nikaida leiputreja navaļdeja. Tikkū puori beja guojuši miera godi, aiznasdami naskaitamys cylvāku dzeiveibys. Par tū padūmuosim, kū, pretim turūtīs dižajai globalizacejai, mes pamessim tim, kuri nuokūtnē gribēs īsavērt myusu īveiktajā, myusu izdareitajā deļ sovys volūdys saglobuošonys. Jo pošu ļauds daudz gryutuokūs apstuokļūs par myusejim i svešu tauteibu cylvāki varēja na viņ īsavuiceit runuot myusu mēlē, bet pat vuordineicys sastuodeit i tulkuot, par kū lai mes byutu tī leluokī napraškys. Tei tok myusu dzymtuo volūda! I ar Dīva paleigu mes vēļ daudz kū varim īveikt.
Pasaceņssim vacuokuos paaudzis ļaužu volūdā tai viereiguok īsaklauseit i poši atguoduot kaidus senejus, laika skriejīnī damierstus vuordus, īsacēt cylvākus, kurim ir boguots tūs kruojums i kuri, varbyut, jau poši ir darejuši i dora tū darbeņu, lai salaseitu pa viejam kaiseitūs volūdys līcinīkus. Jo sirsneigu paļdis Jiusim saceišu par uorstnīceibys augu, vysaidu zuoleišu latgaliskajim nūsaukumim. Turpmuokajūs Volūdys vaicuojumūs alfabeta seceibā pasekuosim sovim bīži viņ jau damierstajim i nu runys izslāgtajim vuordenim. A šudiņ paļdis par klauseišonūs. Vysu lobu Jiusim vielejūt: iz sasadzierdeišonu!
