Pareizticeigūs draudze gryb atgiut zemi

Šudiņ Latgolys apgoboltīsa planoj turpynuot skateit Latvejis Pareizticeigūs bazneicys Rēzeknis Vyssvātuos Dīvmuotis pīdzimšonys pareizticeigūs draudzis civilpraseibu par eipašumtīseibu atjaunuošonu iz zemi pi Rāznys azara nu Muokūņkolna pogosta padūmis. Tīsā gryb atgiut Lipušku pareizticeigūs draudzei pīderiejušū zemi Muokūņkolna pogostā pi Rāznys azara (376,88 hektarus).

Šudiņ Latvejis Bankys Daugavpilļs filialē nūtiks saruna par ekonomiskajom nūrisem Latvejā. Latvejā jiutams dorbarūku tryukums, pīaug energoresursu i cytys izmoksys. Tys Latvejis uzjiemiejim līk ceļt olgys darbinīkim, kai ari cenys precem i pakolpuojumim. Tys roda papiyldu gryuteibys eksportam.
Rēzekni apcīmoj Čehu Republikys pylnvaruotais viestnīks Jans Finferle. Vizitis mierkis – izstuodis “Latvīšu i čehu literarī sakari” atkluošona Rēzeknis piļsātys centralajā biblotekā. Itei izstuode ir tapuse kai Latvejis Nacionaluos bibliotekys i Prāgys Nacionaluos bibliotekys kūpeigs projekts. Izstuodis “Latvīšu i čehu literarī sakari” autori centušīs gūduot na viņ slavenys i mozuok zynomys personeibys obeju tautu literaturuos, bet ari jūs dorbu pošaizlīdzeigūs tulkuotuojus.

Rēzeknis rajona padūmis lelajā konferenču zalā šudiņ pl.13:00 nūtiks seminars “Uorstu paleigu lūma dorba tiergā i izgleiteibys perspektivys”, iz kurū teik aicynuoti uorstu paleigi (feldšeri), saimis uorsti, kai ari citi interesenti. Itymā seminarā ziņuos ari par P.Stradeņa veseleibys i socialuos apryupis koledžys Rēzeknis filialis darbeibys suokšonu, Rēzeknis Augstškolā nūtiks teoretiskūs pamatu apgive, bet Rēzeknis slimineicā – prakse. Planuots, ka studejis itamā studeju programmā varātu uzsuokt 25-30 uorstu paleigi.

Šudiņ Jākupiļa rajona Dunovā “Cukuriņu” sātā 105. dzeivis jubileju sviņ Marija Guģe. Dunovys bazneicā pl.14:00 nūtiks svineigs dīvkolpuojums. Guģis kundzei ir bejs gryuts, osoruos i Dīva ticeibā pavadeits myužs. Veirs i styprais dzeivis bolsts myra izsyutejumā, atstuojūt Marejis kuņdzi vīnu ar divim mozim biernenim. Jubilare sovā dzeivē ir darejuse vysus dorbus, oruse, eciejuse, siejuse, guojuse meža dorbūs. Tagad jubilare sovys dīnys voda dāla apryupāta i apmeiļuota, bet sovu mīlesteibu duovoj gon divejim mozbārnim, gon ari trejim mozmozbārnim.
Juoatzeimej, ka Latvejā ir 9 itik cīneiga vacuma īdzeivuotuoji.