Atkritumu apsaimniekošana pārmaiņu priekšā

Latvijā apmēram puse sadzīves atkritumu tiek radīti uzņēmumu darbības rezultātā, bet pārējo daļu veido mājsaimniecību radītie atkritumi. Uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu īpatsvars kopējā atkritumu daudzumā pakāpeniski palielinās. “Ik dienu tikai no Krāslavas pilsētas vien tiek izvestas aptuveni 7 tonnas vai 16 m3 sadzīves atkritumu,” saka SIA “Dova” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jerševskis.

Kur nonāk šie atkritumi?

Visus šos gadus atkritumus izvedām uz Kazanovu – tā atrodas tikai 10 km attālumā no Krāslavas, Ūdrīšu pagastā.

Pēc gruntsūdeņu monitoringa rezultātiem Kazanovas izgāztuves pazemes ūdeņi bija vistīrākie, nepiesārņoti. Taču valsts sāka īstenot programmu “500-”, kas paredz 500 mazo izgāztuvju slēgšanu un rekultivāciju. Līdz ar to tika slēgta arī Kazanovas izgāztuve.

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2006. – 2012. gadam paredz Latvijas teritorijā izveidot 10 – 12 jaunus reģionālus sadzīves atkritumu poligonus un veicināt atkritumu dalītu vākšanu, Latgalē tie būtu – Demene un Rītiņi. Demenē nonāks atkritumi no Krāslavas, Daugavpils un Preiļu rajoniem, Rītiņos – no Rēzeknes un Ludzas rajoniem.

Kā atzīst projekta realizētāji, šie atkritumu poligoni būs videi draudzīga un ekonomiski stabila sadzīves atkritumu apsaim-niekošanas sistēma Dienvidlatgales reģionā.

Tā no 2006. gada 1. decembra vedam visu uz Demenes izgāztuvi Sakališķos. No Krāslavas attālums ir 62 km, no Dagdas – vēl plus 32 km. Varat skaitīt, cik tālu tas ir. Atkritumu izvešana mums ir ļoti sadārdzinājusies. Tāpēc no 1. jūlija esam nolēmuši palielināt maksu par pakalpojumiem. Jau ir iesniegts palielinājuma tarifs regulatoram. Ja tagad klienti par 1m3 maksāja 6,27 latus, tad turpmāk plānojam maksu palielināt par apmēram 34%.

Pagaidām, kamēr vēl nav ieviestas ES direktīvas par atkritumu apsaimniekošanu, pilsētā un rajonā ir redzami pārsvarā viena veida metāla konteineri. Cik pavisam to ir?

Mēs piedāvājam ne tikai metāla, bet arī plastmasas konteinerus. Lielie konteineri MGB 1,1 ir metāla, bet mazie konteineri MGB 0,14 ir plastmasas. Krāslavā ir izvietoti 83 lielie un 124 mazie, Dagdā – 59 lielie un 119 mazie, bet Aglonā – 19 lielie un 104 mazie metāla konteineri.Pa visu rajonu vēl ir izvietoti 325 lielie un 65 mazie konteineri.

Privātajam sektoram piedāvājam pirkt vai nomāt konteinerus. Pārsvarā ļaudis ir saprotoši un to arī izdara. Pagaidām arī maksa – no viena cilvēka privātajā sektorā 39 santīmi, daudzdzīvokļu mājās – 50 santīmi mēnesī – nav pārāk liela. Tiesa, gadās, ka pie konteineriem tiek izmestas vecas mēbeles, ledusskapji, televizori… Mums nav tas viss jāved uz izgāztuvi. Cik reizes tiek skaidrots, ka jāgriežas pavisam citās instancēs, tomēr atrodas ik pa reizei kādi neapzinīgi elementi.

Cik bieži tiek izvesti atkritumi?

Pa Krāslavu mašīnas izbrauc katru dienu, Dagdā – 2 reizes nedēļā, bet pa pagastiem – kā piesaka, bet 2 nedēļās vienu reizi obligāti atkritumi tiek savākti.

Mums pieder 2 Volvo FL6 mašīnas ar speciālo “Norba” aprīkojumu, tās iegādājāmies pilnīgi jaunas, vienu – pateicoties ES fondiem, par otru norēķinājāmies paši. Pagaidām šo mašīnu jaudas pietiek, taču ir tāda doma, ka uz priekšdienām vajadzētu domāt par vēl vienas iegādi. Tiesa, mašīnas ir dārgas, jācer uz kādiem projektiem.

Nu jau apmēram gadu Krāslavas iedzīvotāji tiek radināti pie dalītas atkritumu savākšanas.

Jā, esam izvietojuši pilsētā 23 universālus konteinerus, kur var mest PET pudeles, stiklu un kartonu. Jāsaka, ir vietas, kur cilvēki godprātīgi tā arī dara, bet ir, kur sagāž visu kopā. Tad pie vākšanas jāskatās, ja ir “labie” atkritumi, tos atsevišķi vāc, ja nē – tad kopā.

2007. gada 13. februārī starp Preiļu novada domi kā vadošo partneri un Centrālo finansu un līgumu aģentūru tika parakstīts līgums “Dalītas atkritumu vākšanas punktu izveide Krāslavas, Līvānu, Preiļu novados un Dagdas pilsētā”. Šos punktus ierīkos pašvaldības un tur kopā būs izvietoti kādi 5 – 6 konteineri. Mēs tikai savāksim un izvedīsim.

Cik ilgam laikam jāpaiet, lai mūsu iedzīvotāji sāktu šķirot atkritumus?

Nebūšu oriģināls un teikšu, ka tir jānomainās paaudzēm. Vecos diez vai mēs pieradināsim. Bērniem tagad skolās daudz tiek stāstīts par nepieciešamību šķirot atkritumus, reklāmas TV ar jauniešiem atpazīstamu un populāru personu piedalīšanos, dažādas viktorīnas un konkursi. Jā, tā jau būs paaudze, kura citādāk skatīsies uz dzīvi.

Kā Jūsu vadītajam uzņēmumam ir ar peļņu?

Nu, šobrīd, līdz ar vecās izgāztuves slēgšanu, varētu būt arī zaudējumi. Bet, palielinot tarifu, būs arī peļņa un būs iespējams dzēst zaudējumus un rast iespēju turpmākai attīstībai, nodrošinot mūsu klientiem vēl labāku pakalpojuma sniegšanas kvalitāti. Iepriekšējos gados ienākumi mūs apmierināja. No 1. janvāra palielinājām strādājošajiem algas. Mūsu uzņēmumā palīgstrādniekam minimālā alga nedaudz pārsniedz valstī noteikto minimālo darba samaksu.

Iespējams, ka pēc tarifa palielināšanas varētu vēl palielināt algas.

Problēmas?

Lielais attālums līdz Demenes poligonam. Mašīnas nolietojas ātrāk, dīzeļdegvielas patēriņš liels. Arī apglabāšanas izdevumi tagad ir 5,05 lati par tonnu. Gadās, ka lauž un dedzina konteinerus. Privātmāju iemītnieki reizēm ieber tajos karstus pelnus. Tā nedrīkst.

Nākotnes plāni?

Plānojam ierīkot laukumu, kur tiks presēti kartoni, PET atkritumi. Te nonāktu atkritumi no konteineriem, kurus izvietos novada dome, realizējot projektu “Dalītas atkritumu vākšanas punktu izveide Krāslavas, Līvānu, Preiļu novados un Dagdas pilsētā.“ Būtu arī darbs vēl 2 cilvēkiem.

Vispār, es domāju, ka Krāslavas rajonā šobrīd ir ļoti labi ar atkritumu savākšanu un, ja vēl izdosies uz vietas arī sapresēt, būs vēl labāk. Krāslava varētu kļūt par vienu no tīrākajām pilsētām Latvijas valstī.

Inga Kavinska
Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu Lietišķā Latgale