Ar „Trakajām maizītēm” cer iekarot jaunus tirgus horizontus

Lai arī maizniekiem šie ir grūti laiki, un kā nesen tika aprēķināts Latvijā vismaz padsmit mazās maizes ceptuves strādā uz bankrota robežas, šībrīža inflācijas ietekmēti, tomēr lielajiem maizes cepējiem, kā AS „Hanzas maiznīcai”, kas aptver aptuveni 30 % kopējā tirgus, šo krīzes situāciju ir salīdzinoši vieglāk pārdzīvot. Tāpēc neskatoties ne uz ko, jau rīt veikalu plauktos parādīsies jaunā „Hanzas maiznīcas” filiāles R produkcija – vairāku veidu bani ar jautru nosaukumu „Trakās maizītes”.

25 tonnas maizes dienā

Kopumā vienam no lielākajiem maizes ražotājiem Latvijā AS„Hanzas maiznīcai” ir trīs filiāles, divas no tām atrodas Rīgā un filiāle R – Rēzeknē. AS „Hanzas maiznīcas” Rēzeknes filiāle ir sākusi strādāt 1994. gadā, un kopš tā laika strauji attīstījusies. „Ja sākotnēji te saražojām aptuveni 11 – 12 tonnas dienā, tad uz šodienu, mēs Latgales tirgū jau realizējam aptuveni 25 tonnas maizes,” stāsta „Hanzas maiznīcas” Latgales reģiona vadītājs Arkādijs Reinieks. „Uz vietas gan ražojam mazāk, tās ir aptuveni 15-16 tonnas, pārējo produkciju mēs loģistikas ceļā iegūstam arī no citām ražotnes filiālēm. Līdz ar to maizes patērētājiem visā Latvijā ir pieejams visu „Hanzas maiznīcas” filiāļu ražotais sortiments,” piebilst A. Reinieks.

AS „Hanzas maiznīcas” Rēzeknes filiāle savu produkciju izplata pa visu Latgales reģionu, šobrīd tiek aptverti deviņi rajoni. Pārsvarā saražotā maize realizēta tiek uz tuvējiem trīs rajoniem – Rēzekni, Preiļiem un Ludzu, bet produkcija tiek nogādāta arī uz tālākajiem punktiem kā – Krāslavu, Balviem un Jēkabpili. AS „Hanzas maiznīcas” strādā arī uz ārzemju tirgu. Pārsvarā tā gan ir Rīgas filiālēs saražotā maize, kas nonāk Anglijas un Amerikas tirgū. „Tur sastopamas mūsu klasiskās maizes un saldskābmaizes, tā, ka latvieši var droši braukt uz Ameriku un kādā Masatčūsetas apgabalā sameklēt Hanzas maizi,” atklāj AS “Hanzas maiznīcas” Latgales reģiona vadītājs.

Attīstās un piedāvā jaunus produktus

„No tiem laikiem, kad šai maizes ražotnei vēl bija nosaukums „Rēzeknes Maiznieks”, tā ir radikāli pārveidojusies. Mums ir modernas miltu padošanas līnijas, lielākā daļa iekārtu ir nomainītas, esam sākuši strādāt ar pakotām un grieztām maizēm. Arī sortiments, protams, ir mainījies vairākas reizes. Ir tādi pamatprodukti, ko joprojām ražojam, kā „Saimes” formas maize, iegrieztais batons, bet daudzas citas pozīcijas ir laika gaitā pamainījušas izskatu un receptūru. Pastāvīgi mēģinām piemēroties tirgum un klientu prasībām,” stāsta A. Reinieks, piebilzdams, ka nupat tirgū tiks laistas arī jauns maizes produkts ar jautru nosaukumu „Trakās maizītes”.

Jaunais produkts veikalu plauktos parādīsies jau 3. maijā. Tās būšot ērtas lietošanai, vairāk domāts piknika izbraukumiem. „Domājam, ka tās vairāk varētu lietot kustīgi cilvēki, tas nozīmē – jauniešu segments, kas brauc zaļumos, atpūšas ārpus mājas,” uzskata A. Reinieks. Tas būšot arī brokastīs ērti lietojams produkts.

Kā uzsver A. Reinieks AS „Hanzas maiznīca” tirgum vienmēr ir pievērsusi lielu uzmanību, jo uzņēmuma pamatmērķis ir apmierināt klientu vajadzības, un šīs tirgus pētīšanas rezultātā, izdarot secinājumus, rodas arī šie jaunie produkti. Runājot par jauno Rēzeknes filiāles piedāvāto produkciju, ražotnes vadītājs skaidro, ka tirgus ir pētīts, un šie produkti varētu būt pieprasīti. „Hanza uz šiem tirgus simptomiem reaģē ļoti strauji, nekavējoties tika izstrādātas ļoti interesantas receptūras, ar interesantu sastāvu, šīs maizītes nav vienādas, pēc receptūras tās ir dažādas, tā lai varētu pielāgot katra gaumei.”

Kopumā lielākais maizes ražotājs tirgū šobrīd piedāvā dažāda sortimenta produkciju, kas, kā atzīst A. Reinieks, jebkuram maizes patērētājam ļauj iegādāties produkciju pēc savām pirkšanas iespējām.

Ieguldīts jau ap 400 000 latu

Kā stāsta A. Reinieks, pa šiem gadiem daudz ir ieguldīts jaun-attīstības produktos. Padomju laiku iekārtas un ražotnes bija radikāli jāpārkārto, lai varētu pakārtoties klientu prasībām un vajadzībām. Ieguldīti lieli naudas līdzekļi. „Konkrēti filiālē R pa šiem 5 gadiem ir ieguldīti aptuveni 400 000 tūkstoši latu. Uzņēmums nepraktizē ņemt kredītus un arī ar Eiropas projektiem tas nav pieteicies, mēģinām iztikt ar saviem resursiem, to ko nopelnām, daļu ieguldām attīstībā,” stāsta A. Reinieks.

Rēzeknes ražotnē uzstādītas automātiskās miltu līnijas padeves, pāris gadus atpakaļ pabeigta sava lokālā apkure, šogad pabeigts arī gāzes projekts. „Liels darbs tika paveikts gadus 3 atpakaļ – saņēmām ISO 2001 starptautisko kvalitātes sertifikātu, tagad pie šīs sistēmas strikti pieturamies un strādājam. Tas palīdz organizēt un uzturēt kvalitāti ražotnē, palīdz darba organizācijā. Viss ir sakārtots pēc procedūrām, katrs darbinieks zina, ko dara, sākot ar mirkli, kad ienāk ražotnē, un nav iespējas interpretēt kaut kādas lietas pa savam, viss ir dokumentēts,” stāsta A. Reinieks, piebilzdams, ka tas jūtams arī darba rezultātos, šobrīd esot maz sūdzību par kvalitāti un darbu izpildes termiņiem.

Speciālistu trūkums Baltijas mēroga problēma

„Tā nav viena uzņēmuma, bet valsts problēma, un tagad jau pat ne tikai valsts, bet Baltijas mēroga,” speciālistu trūkumu atzīst A. Reinieks. „Diemžēl jāatzīst, valstī algu līmenis nav tik augsts, lai mēs varētu tā noturīgi un droši piesaistīt šos speciālistus. Darba tirgus ir kļuvis brīvs Eiropas robežās, cilvēkiem ir brīva izvēle. Daudzi ir izbraukuši uz ārzemēm strādāt, kaut gan pašreiz sāk iezīmēties tendence, ka speciālisti atgriežas no ārzemēm. Algu līmenis tomēr, atskatoties 2-3 gadus atpakaļ, ir stipri vien lielāks. Un ja kāds vēlas konkurēt veiksmīgi tirgū, tad neizbēgami viens no konkurences nosacījumiem ir arī šī te augsti kvalificētu speciālistu klātbūtne, un lai šo kārtīgo darbinieku klātbūtni nodrošinātu, protams, viens no galvenajiem nosacījumiem ir atalgojums.”

Šobrīd Rēzeknes maizes ražotnē kopumā strādā aptuveni 80 darbinieki, pārsvarā tie ir vietējie rēzeknieši un tuvējā apkārtnē dzīvojošie. Kādi īpaši speciālisti ražotnē no ārienes tiek piesaistīti tikai gadījumos, kad notiek kāds projekts. „Tagad pabeidzām gāzes projektu, tur pie mums brauca gan daugavpilieši, gan rīdzinieki, savukārt, kad uzstādījām automātisko miltu līniju, mums palīdzēja somi, jo mums Latvijā tādu speciālistu nav,” stāsta A. Reinieks.

Lielie maizes ražotāji krīzi pārvar vieglāk

„Signālus par to, ka kaut kas tirgū notiek gan ar cenām, gan ar konkurenci, to vienmēr uztveram ļoti savlaicīgi. Acīmredzot šī ietekme paliekošāka vairāk ir uz mazajiem ražotājiem, “Hanza” tomēr liels uzņēmums, jo aizņem 30 % Latvijas tirgus. Un ņemot vērā, ka Latvijā ir līdz 150 maizes ražotāju, tad “Hanza” ir trešā lielākā, bet pēc tirgus segmenta tā ir pati lielākā, blakus stāv “Daugavpils maiznieks”, “Druva”.

Protams, tiem mazajiem ražotājiem ir grūtāk noturēties tirgū, turēties pretim šīm cenu svārstībām, izejvielu cenu svārstībām. Maizes ražošana nav viegls bizness kopumā, konkurence vienmēr ir pastāvējusi. Ar savu pieredzi, darba organizāciju varbūt ar savu tālredzību, ar to, ka vairākus gadus mums pastāv kvalitātes sistēma, arī ar to ka uzņēmums tālredzīgi spējis investēt gan iekārtu tehnoloģiju atjaunošanā, gan telpu rekonstrukcijā, kas tagad ļauj lielākiem soļiem iet uz priekšu, tas viss ir devis iespējas mums ieņemt līderpozīcijas tirgū un tas vienā ziņā atvieglo arī šos te ietekmes faktorus – cenu pieaugums. Tāpēc krīzes brīžus mēs varam tā vieglāk pārdzīvot nekā varbūt mazāki ražotāji,” atklāj A. Reinieks.

Uzņēmums drīzumā vēl ieplānojis vairākus jaunus produktus, ko ražos uz šīs jaunatklātās bagešu un banu līnijas. Šobrīd pircējiem tiek piedāvātas „Trakās maizītes” jeb bani, bet drīzumā Rēzeknē tiks ražotas arī bagetes.

Renāte Lazdiņa
Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu Lietišķā Latgale