Robežproblēmas risināšanai uz Latvijas – Krievijas robežas nav noteikta atbildīgā amatpersona

Situācija uz Latvijas – Krievijas robežas nav uzlabojusies, ko Latgales pašvaldības daļēji skaidro ar vienotas koordinācijas trūkumu. Iesaistītās valsts struktūras darbojas katra savā sfērā, taču nav amatpersonas, no kuras prasīt konkrētu rīcību un arī atbildību, uzsver pierobežas pašvaldību vadītāji, kas Daugavpilī pulcējās uz Latgales plānošanas reģiona Sadarbības komisijas sēdi.

Robežproblēmas risināšanai uz Latvijas – Krievijas robežas jāvienojas par atbildīgo amatpersonu un jāievieš ceļu nodeva

Satiksmes ministrijas Stratēģiskās plānošanas departamenta direktore Inta Rozenšteine Daugavpilī notikušajā Latgales plānošanas reģiona sadarbības komisijas sēdē iepazīstināja ar Satiksmes ministrijas viedokli Latvijas – Krievijas robežproblēmu risināšanas jautājumā.

Kā īstermiņa pasākumus situācijas uzlabošanai ministrija piedāvā:

• kravas automašīnu stāvlaukumu ierīkošanu pie robežas (līdz 2007. gada augustam Terehovā 200 a/m, Grebņevā 150 a/m; līdz 2008. gada decembrim attiecīgi 1000 a/m un 500 a/m);
• ceļa Ludza – Terehova rekonstrukcijas uzsākšana;
• vienošanās ar Krievijas muitu par Vientuļu mutas kontroles punkta (MKP) atvēršanu.

Ilgtermiņa pasākumi:

• jauna un moderna Opuļu/Moguļu MKP atvēršana (ar ES līdzdalību);
• plaša autoceļu rokonstrukcija un modernizācija Latgalē.

Satiksmes ministrija plāno problēmu risināt arī starpvalstu un ES līmenī. Jau maijā tiks uzsāktas sarunas Eiropas Transporta ministru konferencē.

Vislielākās diskusijas pašvaldību un ministrijas pārstāvju starpā izvērtās saistībā ar tranzītnodevas ieviešanu. Ministrija pauda viedokli, ka infrastruktūras nodevas ieviešana ir pretrunā ar ES direktīvām, kam nepiekrita Latgales pašvaldību vadītāji, norādot, ka līdzīgas nodevas ieviestas Lietuvā, Krievijā, Polijā un citās valstīs.

Kā uzsvēra Ludzas rajona padomes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis, nodevām nav jābūt lielām, taču tās būtu viens no risinājumiem, kā rast līdzekļus pierobežu teritoriju sakopšanā, kas pašvaldībām ir ļoti aktuāli. Patlaban nav atrisināta nedz atkritumu, nedz tualešu problēma. Nav arī vienas institūcijas, kam prasīt atbildību. Pašvaldības vadītājus neapmierina arī tas, ka smagsvara kravām nav noteikti braukšanas ierobežojumi, piemēram, karstā laikā, kad ceļu klātne tiek īpaši bojāta.

Pašvaldības pauda nostāju, ka nav pieļaujama situācija, kad cauri valstij plūst tranzīts, bet valsts par ceļu izmantošanu naudu nesaņem. Pieredze rāda, ka aptuveni 30% no automašīnām, kas šķērso robežu, ir smagsvara lielgabarīta kravas, kuru svars pārsniedz pieļaujamo, atzina pašvaldību vadītāji.

Latgales plānošanas reģiona sadarbības komisijas locekļi arī norādīja, ka Satiksmes ministrijas izveidotajās komisijās un darba grupās, kas risina Latvijas – Krievijas robežu jautājumu, noteikti jāiekļauj Latgales plānošanas reģiona pārstāvis, kas vienlaikus ir arī pierobežas pašvaldības vadītājs. Būtiski ir valsts līmenī izdiskutēt iespēju deleģēt vienu konkrētu amatpersonu, kas koordinētu darbības Latvijas – Krievijas robežproblēmu risināšanā. Patlaban izveidojusies situācija, kad katrs dienests risina tā kompetencē esošos jautājumus, taču kopēja skatījuma un problēmu cēloņu risināšanas variantu nav.

Informāciju sagatavoja
Ginta Kraukle,
Latgales plānošanas reģiona preses sekretāre
ginta.kraukle@latgale.lv