Raudi! Radzi, ka kite raud …
Tys beja 2. Pasauļa kara laikā. Munuom muoseicuom (vacuokajai beja napylni četri godi, a jaunuokajai viņ napylni diveji) nūmyra muote. Kū taidys mozys meituškenis tūlaik saprota nu miersšonys? Muote guļ škierstā aizmyguse i vyss…A bierēs atsagadejīs tai. Kod vysi atsavoda nu nabašneicys i raud gaudys osorys, mozuos stuov smaideidamys pi krystamuotis suonīm. Te pieški, kod škierstam līk viersā vuoku, vacuokuo meitineite īvāroj, ka krystamuote suoc rauduot bolsā. Jei ar alkyuni ībukņej mozuokajai muoseņai suonūs i pavieļ: „Raudi! Radzi, ka kite raud …” (Kite i kitins mozūs bārnu volūdā nūzeimoj – krystamuote i krystatāvs.)
Myusu dīnuos, juosoka, politiskys nūzeimis vysaidu atgadiejumu „bierēs”, leidzeigi nūteik Latvejis vaļsts mārūgā. Šūdīņ myusīm (as te dūmuoju vaļsti i tautu) ir sasaradīs tyukstūžīm kitu i kitinu, pi kuru suonīm stuovūši „vacuokī” bruoleiši i muosenis tū viņ i dora, kai pavieļ „jaunuokajīm” : „Raudi! Smejīs! Prīcuojīs! Bāduojīs! Ej karuotu! Atsakuopīs! Nūdūd! Muoniej! Apspļaudi! Pasazamynoj! Kolpoj! i.t.t.” Ībukņeišona i paviele ir atkareiga nu konkretuo kitina voi kitis atsatīkšonys iz kotru atseviškū gadiejumu.
Nalabi saīt, nu, pavysam nalabi, ka mes – tauta ar lylu dzeivis pīredzi, ka mes – vaļsts ar sovu pavaļstnīku pruotīm naspiejam i nagrybam poši „rauduot i smītīs” tī i tai, kur tys ir myusu sirdei i dvieselei vajadzeigs, a tū doram vysaidu pasauļa „kitu i kitinu” īspaiduoti, kai soka – spieliejam pādiejūs ubogu teatri, kurīm tik viņ i pruota, kai kuli placūs tureit i kurīm tik viņ i varis, kai ceļa vāzu rūkuos vācynuot.
A maņ nasagrib ņi rauduot, a ņi smītīs. Kas tuos par osoruom, ka juos kolpoj namunai dvieselis suopei! Kas tī par smīklīm, ka jī naprīcej munus unukus!
Rozabagatejušs asom. Rozalīlejušs asom. – Iz sovys vaļsts i sovys tautys bieru riekina… A raudam par tīm, a kolpojam tīm, a izaslivejam ar tīm – kas myusejīm devenis uodys mauce puor acīm ogruok i mauc nyule.
Dieļ kuo juoskrīņ iz Moskovu paraksteit rūbežleigums? Ka jov tū doram, to rūbežleigums juoparoksta Abrenē i Pitalovys meram ar vysu gūdu i cīni juonūdūd apriņka gierbūņs i draudzeigi juopasoka, ka Abrenis zeme, kod i Krīvejis pavaļstnīceibā, paliks myužeigi pīdereiga Latgolai – dvieseliski pīdereiga… A mes veramīs „kitina” acīs …
Dieļ kuo juoiznycynoj myusu vaļsts namodificeituos i napuorkimizeituos pārtikys ražuošona dieļ sovejīm? Ka jov vacī ES-īši tai gryb iest sovu sakimizeitū, lai ād. Mes sovys jūs tiergā tok varam i nalaist… A mes veramīs „kitis” acīs …
Dieļ kuo myusīm juoizgryuž naudys maisi i ļaužu resursi vysaiduos NATO sistemuos? Viesturiski jov nu 11. gs. myusu apdzeivuoteibys teritoreja na myusu militarīm spākīm aizstuovoma. Mes te asom viņ dieļ tuo, ka tauta sevi beja spiejusi aizstuoveit atražojūt. I, nyule, ir leidzeigi. Myusīm juoaizastuov ar sevis atražuošonu, a na ar miljardu duorgū pretgaisa aizsardzeibys sistemu īpierkšonu… A mes klausamīs „kitina” rauduos…
Jūceigi palīk tī myusu „vacuokī bruoleiši i muosenis”, nu, taišni kai muna muoseiceņa četru godu vacumā…
Ceceļānu Ontiks
Roksts publicāts sadarbeibā ar Republika.lv
