Škūrstyns (Ceceļānu Ontiks)

Tai saguojs, ka viesturiski, saimistiski, sadzeiviski, pat estetiski, ļaužu muojis bez škūrstyna nav īsadūmojomys.

I kai žo nā! Ka ir ceplis, to šķūrstynam juobyun. A pi cepļa kurynuošonuos lobuma, škūrstynam ir vuslyluokuo teikšona. Cik nav dzierdeits gaudu; ka ceplis dyumoj, ka šķūrstyns tak, ka nav viļkmis, ka īris aizaug … Lai cik skaistu cepli meistars nasalyktu, a, ka jam nabyus zynuošonu par šķūrstyna likšonys muokslu, ceplis byus viņ bāda ustobā.

Lobs cepļu meistars zyn, ka cepļa īru garums nadreiks puorsniegt škūrstyna garumu, ka dyumam vieļ korstam juodateik da škūrstyna, ka škūrstynā nadreikst īteceit yudiņs i ka škūrstyns nadreiks prosaļt i byut ar caurūmīm voi škierbuom.

Nuj. Škūrstyns ir kai muojis vizitkarte. Nu tuoļuma muojis vieļ naradzi, a radzi kyupūšu škūrstynu i saprūti, ka tī dzeivoj ļauds. Na par veļti tautā vieļ dzeivs seņsenīs pasaceīņs par nalobīm ļaudīm: „Tai dzeivuojūt škūrstyns nakyupeis”.

Lobs saiminīks škūrstynu muojis jumtā salīk taidu, ka prīks viertīs. Lobs saiminīks napīļaun ceglu apdrupšonu, čāgu pierkļa īnesšonu škūrstynā. Lobs saiminīks samāroj cepļa īris ar škūrstyna vareišonu, voi līk škūrstynu, samārojūt tū ar īru asameibu ceplī. Kai soka – piec škūrstyna sprīž par muojis tureibu, par muojis ļaužu vierteibys māra sapratni, sprīž par muojis nūdereibu dzeivuošonai.

Saleidzunojūt cepli i šķūrstynu ar vaļsti, juosoka, ka vaļstei taids škūrstyns ir Vaļsts Prezidents. Pasauļs radz Vaļsts Prezidentu i sprīž par vaļsti. Tauta vaļstī radz sovu Vaļsts Prezidentu i saprūt sovys vaļsts vītu jūs dzeivē.

I navāg smītīs. Nuj, nuj! Ka Vaļsts Prezidents naspies „izteireit sovys vaļsts cepļa īris” ar lobu viļkmi – liemiejvaru i izpyldvaru nu „dyumīm i kvāpīm”, to tūlaik tauta smaks nūst i saļs itaidā „muojā”. Ka Vaļsts Prezidents nabyus kai skaisti izlykts škūrstyns iz muojis jumta, kuru pasauļs īrauga pyrmū i sprīž par pošu muoju, to vaļstei nabyus īviereibys.

Myusu vaļstī ir gryuši Prezidentam byut par lobu”škūrstynu”. Myusu „cepļa” īris – politiskuos partejis ir tik garys ( jov pi symta), ka taidam „īru mudžekļam” salikt lobu „Škūrstynu” vāg izcyla meistara …

Leidzšiniejī myusu vaļsts „škūrstyni” beja kotrys sovpats; Guntis Ulmanis vairuok īsaderieja pa vaļsts „ustobuom”, jo Jis bīži beja pi tautys pa vysu vaļsti, kai soka – mieginova samāruot sovu garumu ar „cepļa īriem”, daudzi nadūmuojūt par tū, kaids izaver „ iz muojis jumta”, kur „škūrstyns” daudzīm beja radzams apdrups i apkvieps, Vaira Vīķe – Freiberga otkon beja vairuok pa „muojis jumtu”, ruodiejuos pasauļam, a, pa „ustobu” staigam i sovu garumu samārojam ar īru garumu – ar tautys nūskani, beja reši, reši radzama. Dieļ tuo tuos „cepļa īris tai bīži aizkvāpa”, nasaverūt, ka pasauļs prīcovuos par skaistū „škūrstynu” i zynova par muoju – vuordā Latveja.

A kaids byus nyvle, nyvle izvierzamais i īvielamais jaunais myusu muojis – Latvejis „škūrstyns”, Dīvam viņ zynuot.

Cepļa īru mudžeklis nasasamazynoj. Pasauļam pateik viņ tuos muojis, kur pa lobu gobolu radz skaisti kyupūšus škūrstynus. Cylvāki goņ iļgojuos viņ piec taida škūrstyna, kurs kolpoj ustobys syltuma i gaisa svaiguma uztureišonai, a na pasauļa pluovu, voi pasauļa zagļu pīvylynuošonai. Kai nazkas sacieja – gona myusīm sovu zagļu i sovu pasauļa pluovu …

„Lai ceplis labi kuruos i škūrstyns labi valk!” tai īlyužinuos bīži nūviel. A kai byus myusīm, kur muoja pastuov jov nezcik godu? Kaids vieliejums te īsadereitu – par cepli i škūrstynu?

Sadarbeibā ar Republika.lv