Šovs i šovs… (V.Lukaševičs)

Svātais i staiguļs izaver nu uorīnis vīnaidi. Tys pats i ar tekstim. Jerā taidi, kas izaug nu labesteibys, jerā taidi, kas izaug nu dusmem. Cieški naids ir lyluoka energeja nakai mīlesteiba.

Daiļliteraturys viesturēs var izlaseit, ka Džeimss Džoiss „Ulisu” saraksteja sirdeidamīs iz sovu bejušū draugu Oliveru Hogarteju. I taidu pīmāru ir daudz.

Minusu puormeit par pļusu, suokt ar žuļti, a beigt ar buču, – soka Radžnešs. I na tikai jis.
Bernards Šovs, kurš ļūbēja par vysu pasaglumēt, saceja – „klasiks irā taids rakstnīks, kuru vysi pazeist, no nivīns nalosa”. Kaida jāga nu dzejnīka, kuru nasaprūt, kuram natic. Patīseiba par patīseibu palīk tod, kod ir kaids, kas tai tic. Taipoš i mali palīk par patīseibu.

A vyssmolkuokī mali ir taidi, kod autors 90% pajam nu vysim zynomys faktologejis, a 10% dalej nu sovys fantazejis spaņa. Paraugi nūškir krana iudini nu olūta iudiņs!
I ruodīs, ka romans par Hareju Poteru i romans par Fraņci Kempu ir cytys operys.

Mes poši grybom, kab myusus apmuona. Par tū i skaitom dzejūļus i romanus, prīcojamīs par reklamom, veramīs šovus… Kai saceja Dublinā dzymušais, Londonā ar slavi baruotais – „muoksla ir mali, no cīš smuki mali”.

Biografiskuo i autobiografiskuo proza niu ir topā. No juoīguodoj Ježi Kosinska liktiņs, latgaliski – nūlicīņs.

Emigrēja nu Eiropys iz ASV, saraksteja romanu „es” formā – kai bārns cīš i puordzeivoj fašizmu. Vysi padūmuoja, ka autors aprakstēja pats sevi, a autors – nasoka ni nui, ni nā. I atīt leli omoti, apbreins i slava, dolaru čemodani. A piec vairuokim godim atsaroda ciļvieceni, kuri puorbaudēja – izaruoda, dzeivuoja kara godūs kai eikss taukūs. I nivīnu vairs nainteresēja, ka tys ir „tikai romans”. I ni naudys vairs Ježijam, i ni rūku kaids gryb paspīst. Puorgrīze sev venys. Nuovi apstreideit – tū navarēja.
Topā ir pīpraseitais.

Autoram, kurš roksta masu daiļliteraturu, ir lyluoka nūzeime (ari atbiļdeiba) nakai eksperimentalu tekstu radeituojam. Partū ka tevi izlaseis, latgaliski – izskaiteis, izbūrtuos, na 300, a 30 000 cylvāku. A vysys daiļliteraturys viesturis teik sakuortuotys ar atsprieklenejūšu datumu.

Žans Bodrijars sovā gruomotā „Klusejūšuo vairuokuma susātivī” apgolvoj, ka termins „masys” ir tik plošs, ka absoluti nikuo nanūzeimej – tukša abstrakceja. Ka „masys” patīseibā nikuo nagryb, tuom nav ni ščīru mierķu, ni vīnuotu interešu, ka itū terminu ir radejuši politiki i tierguotuoji – kab varātu lobuok puordūt sovu produktu.

„Nav muns pīnuokums nūsaspļaut iz sovom vierteibom tikai par tū, ka cyti spļaun iz sovejom”.
Tū – es.

Valentins Lukaševičs, “Latvijas Avīze”, 2006.goda seņtabrs