Naktī nūsleikst bārni

Skumeiga viests. Itūnakt Ludzā kaidā privātsātys muorkā atrosti diveji nūsleikuši bārni – 1998. godā dzims puiseits i 1999. godā dzimuse meitine. 13. martā, ap sešim vokorā bruoļs i muosa nu sova dzeivūkļa Latgolys īlā izguo pasastaiguot ar suni. Kod bārni naatsagrīze sātā, jūs suoka meklēt vacuoki. Pusnaktī vacuoki īsarodās policejā ar paziņuojumu, ka bārni pazuduši. Kai nūskaidrova policeja, bārni staiguojuš pa ladu i īlyuzuši.

Šudiņ pus četrūs Daugavpiļs rajona padūmis telpuos nūtiks Lelbritanejys policejis organizāta presis konference, kuramā snīgs informaceji par 1961. godā dzymušuo Latvejis pilsūņa slepkaveibu, kura nūtikuse Londonā 2006. goda 12. novembrī. Kab turpynuotum izmekliešonu mynātajā slepkaveibys lītā, Latvejā īsarass Lelbritanejis policejis puorstuovi, kuri organizēs ari presis konferenci i snīgs informaceji par mynātū slepkaveibu i tuos izmekliešonu. 2005. godā uorzemēs dzeiveibu zaudieje ostoni, bet 2006. godā – desmit dorba maklātuoji nu Daugavpiļa.

Preiļu nūvoda dūmes vadeiba i specialisti ir gotovi dorbam ar elektroniski paraksteitom viestulem. Pakolpuojuma īvīsšonys suokuma pūsmā tiks uzstuodeiti divi viedkaršu laseituoji – dūmes ākā i Informacejis Tehnologeju centrā. Piečuok dūmis darbinīki byus gotovi arī syuteit elektroniski paraksteitys viestulis i atbiļdis iz īdzeivuotuoju juridiskū personu īsnīgumim.

15.martā Daugavpiļs universitatē nūtiks DU Komparatīvistikas instituta asociētuos profesores Maijas Burimas monografejis “Ibsens Latvijā” atvieršonas svātki. Gruomotā “Ibsens Latvijā” tuos autore pīsaviersuse norvēgu dramaturga Henrika Ibsena uztverei latvīšu kulturā. Autore analizējuse rakstnīka lugu i tū īstudiejumu popularitatis īmaslus i vaicuojuse juo daiļradis nūzeimeiguokūs krystpunktus ar latvīšu kulturu. Gruomotā aptverti Ibsena vuorda pīminiejumi latvīšu presē i juo lugu īstudiejumi da pošu myusdīnu.

Itūnedēļ Daugavpilī teik prognozieta strauja saslimsteibys ar gripu sasamozynuošona, tai informej Sabīdreibys veseleibys agenturys Daugavpiļs filials. Leidzšiniejuo pīredze līcynoj, ka, suokūtīs gripys epidemejai, ir straujš saslimsteibys ar gripu pīaugums, tam sekoj straujš krytums, pēc tam kaidys divys nedelis saslimsteiba ar gripu pīturās namaineiga, kam otkon sekoj krytums. Kūpš gripys epidemejis suokuma hospitalizāti jau 232 cylvāki, nu tim 68 ar komplikacejom. Bīžuok sastūpamuos gripys radeituos komplikacejas ir pneimoneja, bronhits, otīts i haimorīts.

Martā aprit gods kūpš vadeibys mainis Rēzeknis dūmē. Kai Latgolys radeju informieje Rēzeknis piļsātys dūmis sabīdriskūs attīceibu nūdalis vadeituoja Diāna Zirniņa, prīkšsādātuojs Juris Guntis Vjakse atzeist, ka itys laiks nav bejs vīglys, tūmār dorbam ir pozitīvi rezuļtati. “Asom spiejuš sasaprast gon ar vaļdeibys ministrim, gon īriednim – augleiga vaļsts i pošvaļdeibu attīceibu forma ir sadarbeiba, kas baļsteita iz kūpeigom interesem i mierkim izmontojūt gon vaļsts, gon pošvaļdeibys resursus vyslobuokajā veidā. Ituos sadarbeibys rezuļtātā pasalelynuojuse papildus finansiejuma plyusma Rēzeknei,” secynova prīkšsieds.

Šudiņ Daugavpiļs dūmis tepuos suoksīs opoluo golda diskuseja savstarpejuo dialoga veicynuošonai. Diskusejis mierkis ir veicynuot sovstarpejū dialogu i sadarbeibu lobkluojeibys paaugstynuošonai, peļnis palelynuošonai i sociali atbiļdeigys reiceibys populariziešonai.