Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes sēde /14.02.2007./

Pēc tam, kad Eiropas Komisija aizvadītajā nedēļā atbalstīja ES struktūrfondu novirzīšanu 17 Latvijas pilsētu – Liepājas, Rīgas, Ventspils, Daugavpils, Jelgavas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Kuldīgas, Cēsu, Valmieras, Smiltenes, Līvānu, Aizkraukles, Madonas, Gulbenes, Jēkabpils – attīstībai, Latgales plānošanas reģiona padomes locekļi vēlējās saņemt sīkāku skaidrojumu par kritērijiem konkrēto pilsētu izvēlē.

Reģiona padomes sēdē uz jautājumiem atbildes sniedza Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) Attīstības plānošanas departamenta direktore Ilona Raugze.
203,11 miljonus latu transporta, uzņēmējdarbības un degradēto teritoriju infrastruktūras sakārtošanai sākotnēji bija paredzēts sadalīt lielākam pilsētu skaitam, taču priekšlikumu par 50 nacionālās, reģionālās un novadu attīstības centru iekļaušanu Eiropas Komisija noraidīja. Kompromiss tika panākts, piedāvājot 17 pilsētu modeli, taču Latgales pašvaldību vadītājus izvēle neapmierināja galvenokārt tādēļ, ka nebija skaidri kritēriju, pēc kuriem Latgalē izvēlētas tikai Rēzekne, Daugavpils un Līvāni.

Ministrijas pārstāve paskaidroja, ka izvēli noteica divu pilsētu nacionālā līmeņa statuss, bet izvēli par labu Līvāniem (reģionālas nozīmes centra statuss) – reālās situācijas izpēte, kur 25 pilsētu grupā Līvāni uzrādīja visaugstāko attīstības indeksu pēdējo piecu gadu laikā.

Līdzekļi jākoncentrē attīstības centros ar izteiktu izaugsmes potenciālu un pietiekamu administratīvo kapacitāti jeb spēju šo naudu piesaistīt, atzina I.Raugza. Lai finansējumu iegūtu, pilsētām būs jāizstrādā investīciju plāni un integrēta attīstības stratēģija, lai sekmētu apkārtējo teritoriju attīstību. Tiesa, par pilsētvides finansējumu vēl jālemj Ministru kabinetam.

I.Raugza pašvaldību vadītājiem norādīja, ka šī nebūs vienīgā nauda pašvaldību atbalstam. Šobrīd ministrija strādā pie kritēriju sistēmas izstrādes citu ES struktūrfondu aktivitāšu apguvē. Pirms apstiprināšanas visiem reģioniem būs iespēja iepazīties ar tiem. Naudu būs iespējams piesaistīt infrastruktūras sakārtošanai praktiski visās jomās: izglītības, veselības, sociālās, satiksmes, vides, kultūras un ūdenssaimniecības attīstībai. Viss ir atkarīgs no pašām Latgales pašvaldībām, jo nauda tiks tikai kvalitatīviem projektiem, uzsvēra RAPLM pārstāve.

Pēc debatēm reģiona padome vienojās aicināt iekļaut nacionālās un arī visus reģionālās nozīmes centrus finansējuma saņemšanai pilsētu attīstībai ES struktūrfondu 2007.-2013. gadam prioritātē „Policentriska attīstība”. Reģiona padome lūgs RAPLM skaidrojumu par līdzekļu sadales principiem un atsevišķu centru atbilstību kritērijiem iekļaušanai atbalstāmo centru sarakstā.

Atskaitās par aizvadīto gadu

Reģiona padome apstiprināja Latgales plānošanas reģiona pārskatu par 2006. gadu: finanšu pārskatu, vadības ziņojumu, grāmatvedības politikas pārskatu u.c.

Par dalību projektos skaidrības vēl nav

Diskusijas izraisīja jautājums par padomes iespējamo dalību dažādos projektos. Padomes locekļi uzsvēra, ka ir jābūt definētām prioritātēm, pēc kurām izvērtēt šādas dalības lietderību. Pirmkārt, projektiem ir jābūt aktuāliem visa reģiona iedzīvotājiem, otrkārt, projektu ieguvumiem jāpaliek uz vietas Latgalē, nevis jāvairo kapitāls ārpus reģiona. Jāizvērtē arī tas, vai reģiona projekti nekonkurē ar vietējo pašvaldību iesniegtajiem projektiem, kas nedrīkst pieļaut.

Atbalstu guva projekts „Informācijas plūsmas instruments reģionālajām pašvaldībām, augstākās izglītības iestādēm un privātajiem uzņēmējiem”, ko atbalstījušas arī abas Latgales reģiona augstskolas. Savukārt projekts par mazo pašvaldību NVO īstenotām kopienu iniciatīvām tika atlikts līdz papildus informācijas iegūšanai.

Pārstāvēs Latgali ministriju komisijās

Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas koordinācijas komitejā Latgali pārstāvēs Andris Badūns (LPRAP priekšsēdētāja vietnieks, Šķeltovas pagasta padome/Krāslavas rajona padome), aizvietos Sandra Ežmale (LPRAP pārstāve).
Zemkopības ministrijas Latvijas lauku attīstības programmas 2007.-2013. gadam uzraudzības komisijā Latgali pārstāvēs Regīna Kuļša (Balvu pagasta padome/ Balvu rajona padome), aizvietos Andris Vaivods (LPRAP priekšsēdētājs, Līvānu novada dome/Preiļu rajona padome).
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) Latvijas – Lietuvas starpvalstu pārrobežas sadarbības komisijā Latgali pārstāvēs Janīna Jalinska (Līksnas pagasta padome/Daugavpils rajona padome), aizvietos Andris Badūns.

Uzņēmēji lūdz atzinumus saviem projektiem

Reģiona padome atbalstīja vairākus uzņēmēju projektus, kas sagatavoti iesniegšanai Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta aktivitātē.
Atbalstīti šādi projekti:

• SIA „Ludzas BIO-Enerģija” projekts „No vietējās biomasas iegūta siltuma efektivitātes paaugstināšana”;
• SIA „Ekobrikete” projekts „Vietējās biomasas izmantošana konkurētspējīga kurināmā ražošanai ”;
• Latvijas lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” projeksu „Ilgtspējīga dabas resursu izlietošana un apsaimniekošana NATURA 2000 teritorijās – populāros un potenciālos tūrisma galamērķos”;
• Ludzas rajona uzņēmēju projekts par zivju audzēšanu dīķos Ludzas rajona Istras pagastā.

Visiem projektiem jābūt saskaņotiem arī vietējās pašvaldībās.

Nākošā Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes sēde paredzēta 21. martā.

Informāciju sagatavoja:
Ginta Kraukle,
LPRAP preses sekretāre
Tel. 29294184,
ginta.kraukle@latgale.lv