EK un Pasaules Bankas eksperti Daugavpilī pēta Eiropas pierobežu reģionu izaicinājumus un attīstības iespējas
Daugavpilī, 25. un 26. martā, aizvadīts nozīmīgas Baltijas valstu pierobežu reģionu attīstības forums (ang. Baltic Catching-up Regions Forum), kas pulcēja Eiropas Komisijas (EK) un Pasaules Bankas ekspertus, vietējo pašvaldību, nevalstisko organizāciju un uzņēmējdarbības pārstāvjus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Polijas. Forums bija veltīts Latgales un citu Baltijas valstu pierobežu reģionu ekonomikas attīstības jautājumiem, aplūkojot gan esošās problēmas, gan iespējamās attīstības stratēģijas.
Fokuss uz reģiona stiprajām un vājajām pusēm
Divu dienu garumā dalībnieki diskutēja par reģionālās attīstības jautājumiem, īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu sadarbības iespējām un Latgales attīstības potenciālam. Pirmajā dienā tika apskatīti tādi temati kā horizontālā un vertikālā plānošana, funkcionālās zonas kā reģionālās attīstības virzītājspēks, kā arī pakalpojumu nodrošināšana pāri administratīvajām robežām. Dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar praktiskiem piemēriem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kā arī piedalīties ideju un rīcības attīstības darbnīcā.
Otrajā foruma dienā uzmanība tika veltīta vietējās ekonomikas stiprināšanai, uzņēmējdarbības veicināšanai, radošo industriju lomai kopienu attīstībā un izglītības, kā arī prasmju pilnveidei pierobežas reģionos. Tāpat notika diskusijas par Eiropas Savienības atbalstu pierobežas reģionu attīstībai, piedaloties OECD, Interreg un ESPON pārstāvjiem.
Foruma ietvaros eksperti detalizēti analizēja Latgales reģiona ekonomisko situāciju, izceļot reģiona infrastruktūras uzlabošanas, izglītības un nodarbinātības veicināšanas nozīmi. Viens no galvenajiem mērķiem bija rast inovatīvus risinājumus reģiona attīstībai, vienlaikus veicinot sociālo integrāciju un investīciju piesaisti.
“Ir tik fantastiski būt šeit Latgales reģionā un redzēt izcilo darbu un patiesi iesaistītos cilvēkus, kuri domā par to, kā Latgalē varētu veikt darbības, kas uzlabotu šeit dzīvojošo cilvēku dzīvi, apvienojot cilvēkus un uzņēmumus,” norādīja Pasaules Bankas vadošā pilsētu speciāliste Ellen Hamilton.
Forums pulcēja Eiropas Komisijas pārstāvniecību, kas apliecināja tā nozīmīgumu reģiona attīstības kontekstā. Eiropas Komisijas Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta (DG REGIO) pārstāve Linda Sproģe uzsvēra: ” Prieks atkal būt Latgalē, Daugavpilī, kur šajā forumā pulcējušies Eiropas Komisijas, Pasaules Bankas un Baltijas pierobežas reģionu pārstāvji. Šis ir pirmais lielais pasākums, kas veltīts šo reģionu attīstībai, lai kopīgi analizētu izaicinājumus un meklētu risinājumus, kas uzlabotu dzīves kvalitāti un veicinātu vietējo izaugsmi. Pasaules Bankai ir uzticēts izvērtēt Latgales biznesa vidi un izstrādāt ieteikumus, kas palīdzētu vietējiem uzņēmumiem attīstīties, radīt darbavietas un stiprināt reģiona ekonomiku. Pasākumā piedalās vairāk nekā 120 dalībnieki, tostarp ministriju pārstāvji, kas apliecina, ka Latgalei ir ne tikai izaicinājumi, bet arī daudz iespēju. Kopīgi strādājot, mēs varam veicināt ilgtspējīgu reģiona attīstību!”
Attīstības stratēģijas un nākotnes perspektīvas
Foruma dalībnieki uzsvēra, ka efektīva reģionālā attīstība nepieciešama ne tikai vietējo iedzīvotāju labklājības celšanai, bet arī visas Baltijas drošības un stabilitātes nodrošināšanai.
VARAM Valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša uzsvēra: “Mēs šodien runājam par to, kā mums ir veicies ar Austrumu pierobežas plānu un kā mēs virzīsimies uz priekšu. Ir svarīgi, lai teritoriālā pieeja tiktu integrēta plānošanas dokumentos, jo tas uzlabo reģionu attīstību un investīciju piesaisti.”
Tika diskutēts par iespējām attīstīt speciālās ekonomiskās zonas, veicināt augsto tehnoloģiju industriju un izmantot reģiona dabas un kultūras kapitālu ekonomikas attīstībai. “Latgalei ir daudz iespēju – dabas resursi, kultūras kapitāls, speciālās ekonomiskās zonas. Tomēr ir svarīgi sadarboties, lai atrisinātu savienojamības un drošības jautājumus,” piebilda OECD eksperts Maikls Flūds.
Latgales plānošanas reģiona (LPR) Administrācijas vadītāja un Latgales speciālās ekonomiskās zonas (Latgales SEZ) pārvaldniece Iveta Maļina-Tabūne forumā sniedza visaptverošu ieskatu par Latgales speciālās ekonomiskās zonas priekšrocībām, uzsverot tās nozīmi uzņēmējdarbības attīstībā, investīciju piesaistē un reģiona ekonomiskās izaugsmes veicināšanā. Viņa īpaši izcēla pieejamās nodokļu atlaides, infrastruktūras attīstības iespējas un starptautiskās sadarbības nozīmi, kas palīdz Latgalei kļūt par pievilcīgu vietu gan vietējiem, gan ārvalstu uzņēmējiem.
Šis forums ir Eiropas Komisijas iniciatīva, kas veltīta visu trīs Baltijas valstu reģionu attīstībai, īpaši pievēršot uzmanību Eiropas ārējo reģionu izaicinājumiem. Mēs meklējam efektīvākos risinājumus, kā, izmantojot esošos finanšu un cilvēkresursus, stiprināt reģionālo izaugsmi, radīt jaunas iespējas un veidot ilgtspējīgas iniciatīvas, kas ne tikai veicinātu attīstību, bet arī palīdzētu saglabāt un piesaistīt cilvēkus šajā reģionā. Sirsnīgs paldies Eiropas Komisijai, Pasaules Bankai, OECD, Interreg, ESPON, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, Aizsardzības ministrijai, kā arī visiem pārējiem iesaistītajiem partneriem par atbalstu, vērtīgajām zināšanām un ieguldījumu Latgales reģiona attīstībā”, komentē I. Maļina- Tabūne.
Latgales SEZ uzņēmēju kopienu forumā pārstāvēja SIA “Kuprava Industry” no Balvu novada, uzstājoties darba grupā “Kas nepieciešams vietējiem uzņēmumiem, lai augtu?”. Kā norādīja uzņēmuma valdes loceklis Gints Dzērve, mazajiem uzņēmumiem ir visvairāk nepieciešams mērķēta atbalsta komplekss, kas sevī ietver ne tikai tiešu atbalstu investīciju veidā uzņēmuma attīstībā, bet arī, piemēram, ceļu infrastruktūras uzlabošanu.
Forums – nozīmīgs solis reģiona attīstības plānošanā
Noslēgumā dalībnieki secināja, ka pieredzes apmaiņa un starptautiskā sadarbība ir kritiski svarīga, lai risinātu Baltijas valstu pierobežu reģionu attīstības izaicinājumus.
“Šis forums ir devis mums vērtīgas atziņas un secinājumus, kas būs noderīgi turpmākajā reģionālās attīstības plānošanā. Latgale var kalpot par modeli, kā efektīvi attīstīt reģionus, sadarbojoties ar starptautiskajiem partneriem un izmantojot inovatīvas pieejas,” uzsvēra 14. Saeimas deputāts un Latgales apakškomisijas vadītājs Edmunds Teirumnieks.
Foruma secinājumi tiks ņemti vērā turpmākajā politikas plānošanā, lai stiprinātu reģiona ekonomiku, uzlabotu iedzīvotāju labklājības apstākļus un nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību.
