Latgales remigrācijas komanda viesojas “Remigrācijas Domnīcā 2024” Rīgā
2024.gada 19.septembrī notika “Remigrācijas domnīca 2024”, ko organizēja Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca. Pasākums, kuru visi interesenti varēja vērot arī tiešsaistē, bija sadalīts 4 blokos, kuros aktualizēja remigrācijas svarīgos jautājumus un remigranti dalījās savā pieredzē, kas atgriezušies Rīgā un Pierīgā.
Centrālās statistikas pārvaldes eksperte Ance Ceriņa informēja par remigrācijas jaunākajiem datiem un izrādās, ka Daugavpils ierindojas 2.vietā pēc Rīgas, uz kurieni atgriežas cilvēki.
LR Ārlietu ministrijas Diasporas vēstniece Zanda Grauze ir pārliecināta, ka galvenais mērķis ir informatīvi aizsniegt ik katru diasporas locekli caur dažādām lietām un dažādiem informācijas ceļiem, jo visi esam dažādi – ar savām interesēm, dažāda vecuma cilvēki, dažādu profesiju pārstāvji, bet mūs vieno Latvija: “Mātei Latvijai visi bērni iri mīļi! Remigrācija savā ziņā nozīmē arī mobilitāti – 21.gadsmitā tā ir ierasta prakse aizbraukt, atbraukt un atkal pārcelties – galvenais, lai ir kāds posms dzīvē, kad cilvēks dzīvo savā dzimtenē Latvijā!”
Diasporas konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietnieks Indulis Bērziņš, kas ir radījis portālu “Latviesi.com” ir pārliecināts, ka visa bagātība ir Latvijas cilvēkos! Lai gan arī naudas plūsma, ko ārzemēs dzīvojošie tautieši sūta uz Latviju ir ievērojamas, ne viss ir izmērāms naudas līdzekļos – brīvprātīgais darbs, kuru ikdienā veic piemēram diasporas latviešu skoliņu pedagogi, diasporas koru un deju ansambļu vadītāji, ir darbs ar kuru varētu dižoties. Tiekoties ar diasporas pārstāvjiem vēstniecību pasākumos, bieži ir dzirdēts viedoklis, ka ne mūžam neatgriezīšos uz Latviju, bet viņš taču tik un tā ir atnācis uz šo tikšanos – līdz ar to pavisam saikni ar dzimteni nevēlas zaudēt.
Izskanēja atziņa, ka tieši pašvaldību interesēs ir rūpēties, lai tā ir vieta uz kuru gribētos atgriezties. Remigrants Emīls Linga (ārzemēs vadīja Reikjavīkas latviešu skolu, bet tagad ir veiksmīgs uzņēmējs Ķekavas novadā) izteica hipotēzi, kāpēc dažkārt ir grūti saprasties ar tiem, kas nekur nav bijuši prom aizbraukuši, jo viņi nav mainījušies dzīves laikā, savukārt remigranti mainās, jo jāprot pielāgoties jauniem apstākļiem, kad esi pārcēlies uz dzīvi ārzemēs – dažāda dzīves pieredze un elastīgums.
Anna Saliņa (Plaušu slimību klīnikas vadītāja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, pēc piecu gadu pieredzes pneimonoloģijas klīnikā un pētniecībā Bāzeles Universitātes slimnīcā Šveicē atgriezās Latvijā) labprāt savu pieredzi iedzīvinātu Latvijas medicīnas nozarē, rūpējoties par maksimāli lietderīgu struktūras izveidi, kurā profesori nenodarbojas ar pārsējiem un kur māsām arī tiek dota lielāka atbildība – katrs darbojas atbilstoši savām zināšanām un kvalifikācijai!
Ojārs Ekšteins (Nacionālo bruņoto spēku gaisa spēku karavīrs, atgriezies no Lielbritānijas) bija pats izbrīnīts par “lēcienu,” ko ir piedzīvojis dienējot NBS vien nepilnu divu gadu laikā un šādu izaugsmi noteikti nebūtu iespējams piedzīvot Anglijā.
Jāatzīst, ka Rīgas plānošanas reģiona organizētā Remigrācijas domnīca 2024 iezīmēja visas Latvijas tendences šajā jomā – ir liels darbs, kas jāveic, lai tautieši vēlētos atgriezties, ir jāinformē diasporu, lai atgriešanās būtu prātīga un veiksmīgie remigrantu stāsti iedvesmotu arī citus aizdomāties, ka Latvijai mēs esam vajadzīgi.
