Katrā Latgales rajonā un pilsētā noteikti izdosies atrast daudzas kopīgas lietas, taču katrai vietai ir raksturīgs savs īpašais piedāvājums, kas Latgales neatkārtojamo kolorītu dara vēl daudzšķautnaināku.
Ciemojoties Balvu rajonā vērts apmeklēt „Bišu māju”, kuru Rekovas pagastā ierīkojis saimnieks Aldis Slišāns. Apskates saimniecība ir neparasta ar to, ka dzīvojamajai mājai gar sienām izvietoti daudzstāvu bišu stropi – pavisam 24 bišu mājiņas. To ārsienās ierīkotas speciālas bišu skrejas, pa kurām iekšā un ārā laižas mājas saimnieces, vācot stropos medu. Gan pavasarī un vasarā, kad visapkārt dzirdama bišu skaļā sanoņā, gan rudenī un ziemas miegā, mājā vienmēr virmo reibinoša medus un vaska smarža. Dabas parks “Balkanu kalni” ir iecienīta atpūtas vieta no agra pavasara līdz pat ziemai, jo te ierīkotas slēpošanas trases. Te ir izveidotas trīs dendroloģiskās izziņu takas, kuru atsevišķos posmos ir sastopami skudru pūžņi, zvēru alas, kā arī karu ierakumu vietas. Savukārt Balvi no citām Latgales pilsētām atšķiras ar īpašu šarmu, kuru rada koku zaļā rota, senās apbūves un mūsdienīgu ēku sintēze, veidojot eiropeiskas mazpilsētas tēlu. Balvu kādreizējās muižas parkā ierīkots pilsētas parks un estrāde. Lazdu alejas iekļautais muižas augļu dārzs pārtapis par Lāču dārzu – savdabīgu akmeņdārzu, kurā interesanti laukakmeņi, bērnu rotaļu pilsētiņa, dīķis ar saliņu un “Mīlestības tiltiņš”, seno amatu darbnīca, kurā uzzinām par apkaimes amatniekiem. Tam līdzās atrodas Balvu novada muzejs. Pilsētā skatāms Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem (1919-1920) veltīts piemineklis, tautā saukts par Staņislavu. Pilsētas rota ir strūklaka “Ūdensroze”, kas viskrāšņāk „uzplaukst” naktī, jo tiek krāšņi izgaismota. Plānojot ceļojumu, der atcerēties, ka šosezon Balvu pusē notiks vairāki interesanti kultūras pasākumi. 23.maijā Rugājos – Lielā amatnieku tirgus diena, bet 4. jūnijā – Balvu pilsētas svētki. 5.-8. jūlijā – Starptautiskais teātru festivāls “Ķiršu dārzs”. 25.jūlijā droši var mērot ceļu uz Rugāju novada svētkiem, kurus bagātinās Latvijas sarkano braucamrīku 5.salidojums, Austrumlatvijas sacensības šaušanā un kārtīga zaļumballe.
Daugavpils rajonā sastopas divi novadi – Latgale un Sēlija, kuros ceļotājiem ir plašs dabas tūrisma piedāvājums, kas bagātināts ir virkni kultūrvēsturisku objektu. Apmeklējot dabas parku „Daugavas loki”, kas stiepjas 7 pašvaldību teritorijās līdz pat Krāslavai, aplūkosiet vietu, kurā 1275. gadā kārts Daugavpils pilsētas šūpulis – Vecpils pilskalnu un Dinaburgas pils pilsdrupas un miniatūru pils maketu. Uzkāpjot Vasargališķu skatu tornī, elpa aizraujas no dabas vienreizības. Turklāt te aplūkojams Daugavas loks, kas redzams uz 10 latu naudas banknotes. Slutišķu sādžas brīvdabas ekspozīcijā „Slutišķu vecticībnieku māja” uzzināsiet visu par vecticībnieku sadzīvi un tradīcijām. Savukārt Daugavas otrajā krastā – aplūkosiet Daugavpils rajonā otru lielāko laukakmeni – Salienas dižakmeni. Lai uzkāptu Latvijā lielākā dižakmens – Nīcgales Lielā (Baltā) akmens mugurā, jādodas uz Nīcgali. Meža ainavu parkā „Pilskalnes Siguldiņa” skaistajā, retām augu sugām bagātajā ielejā pie kādreizējās Šlosbergas muižas, pēc patikas var izstaigāt trīs izziņu takas, tādejādi iepazīstot dabas un kultūrvēsturisko pieminekļu daudzveidību. Dabas parkā „Dvietes paliene” gida pavadībā ir iespēja doties pie aplokiem, kuros ganās savvaļas govis un zirgi, bet iegriežoties nesen atklātajā Dvietes senlejas informācijas centrā gaida iepazīšanās ar Bebrenes Bebra ekspozīciju.
Latvijas otru lielāko pilsētu – Daugavpili dēvē par Eiropas Savienības austrumu galvaspilsētu, kura pārsteidz ar savu multikulturālo vidi. To vislabāk raksturo ceļotāju iecienītā vieta – Baznīckalns, kurā aplūkojama pareizticīgo un luterāņu katedrāle, katoļu baznīca un vecticībnieku lūgšanu nams. Daugavpilī noteikti jāredz 19.gs. sākumā būvētais Cietoksnis un pasaulslavenā gleznotāja Marka Rotko darbu reprodukcijas, kas izvietotas novadpētniecības un mākslas muzejā. Ģimenēm ar bērniem draudzīgākā vieta ir Latgales zoodārzs, kuru pērn apmeklējuši 45 tūkstoši interesentu. Aktīvās atpūtas cienītājus visa gada garumā gaida kompleksā „Vilnis” pie Stropu ezera, kura pludmalē plīvo Zilais karogs. Vasarā te var peldēties, nopērties peldošajā pirtī, vizināties ar kuģīti „Veiksme”, laivām, kuteriem un ūdens motociklu, bet ziemā – ar sniega motociklu.
Viesojoties Daugavpils pusē, 18.aprīlī Vabolē notiks Daugavpils rajona Tautas muzikantu saiets, bet 22. augustā – amatierteātru saiets „Pie Nīcgales Lielā akmens.” Daugavpilī 22.-25. aprīlī 10. reizi norisināsies Starptautiskais džeza festivāls „Jazz Joy Spring”, kurā tradicionāli piedalīsies Japānas džeza pianiste Keiko Mc’Namara. 22.-24. maijā būs Pilsētas svētki. Augustā notiks pasaules Grand Prix posms spīdvejā ar labāko pasaules spīdvejistu piedalīšanos. Rudens krāsas 14.-25. septembrī uzburs Starptautiskais plenērs „Marks Rotko”. Oktobrī pilsētu pieskandinās Starptautiskais akordeona mūzikas festivāls, bet novembrī – Starptautiskais cirka festivāls „PARAD ALLE!”.
Krāslavas rajona galvenā bagātība ir 273 ezeri, dabas parks „Daugavas loki”, tāpēc to var uzskatīt par aktīvā tūrisma piekritēju paradīzi. Te uz nebēdu var doties aizraujošā ceļojumā gan ar laivām, gan ar plostiem. Velotūrisma cienītājiem sagatavots un Krāslavas tūrisma informācijas centrā pieejams plašs velomaršrutu klāsts. Ceļotājus sagaida neizmirstami brīži dodoties izjādēs ar zirgu sētas „Klajumi” naskajiem bērīšiem. Turklāt šāds ceļojums zirga mugurā pieejams gar Eiropas Savienības robežu, proti, Latvijas un Baltkrievijas pierobežu. Eiropas Savienības ārējās robežas šarmu var izbaudīt arī dodoties ceļojumā ar plostu, startu uzsākot Piedrujā. Iegriežoties keramiķa Valda Pauliņa un Ilmāra Veceļa podnieku darbnīcās indivudālie ceļotāji un ceļotāji grupās var nolūkoties māla tapšanas brīnumā un arī paši uz brīdi kļūt par šā senā latgaļu aroda meistariem. Krāslavas rajons ir vieta, kur vislabāk spēsiet izbaudīt Latgales kulinārā mantojuma ēdienus. Ierodoties Krāslavā virzienā no Daugavpils, noteikti jāpiestāj pie stāvlaukuma, no kura paveras skats uz pilsētas pauguriem, lejām, tiltu un krāšņo Daugavu. Pilsētas lielākā daļa atrodas Daugavas labajā krastā, otra neliela daļa Priedaine – kreisajā krastā. Priedainē jāizmanto iespēja uzkāpt Latvijā augstākajā koka skatu tornī, no kura apkārtnes krāšņums redzams visā pilnībā. Krāslavas neatņemama sastāvdaļa ir koka apbūve, pils un majestātiskā katoļu baznīca. Krāslavu jau izsenis dēvē par gurķu pilsētu, jo krāslavieši ir Latgalē čaklākie gurķu audzētāji. Tāpēc 4. – 5. jūlijā, kad notiks Krāslavas pilsētas svētki, būs arī tradicionālās Gurķu dienas. Neaizmirstams Līgo vakars būs 23. jūnijā apmeklējot brīvdabas izrādi un zaļumballi „Adrupenes lauku sētā”.
Lai izzinātu savas tautas saknes, jādodas uz Latvijas vecāko pilsētu – 800 gadus seno Ludzu. Izstaigājot vecpilsētu un Livonijas viduslaiku varenās pilsdrupas, ikvienu uzrunā senatne. Ceļotāji iecienījuši pareizticīgo baznīcu, ar interesi tie aplūko katoļu baznīcas jaunos sienu un griestu gleznojumus, kā arī Jāņa Bārdas veidotās Krusta ceļa staciju gleznas, Leona Tomašicka veidoto Dievmātes Marijas statuju un līdzās esošo Karņicku kapelu. Ludzas amatnieku centrā ceļotājus sagaida seno latgaļu tautas tērpā ģērbies gids un aizraujoši stāsta par amatniecības vēsturi, turklāt te ir arī iespēja noraudzīties, kā darbojas dažādu amatu pratēji, un, protams, var mēģināt veidot savu māla „meistardarbu”. Ludzas amatnieku centrs sadarbībā ar Līvānu mākslas un amatniecības centru jau vairākus gadus rīko akciju „Zalta rūku ceļš – iepazīsti Latgali caur amatu tradīcijām”. Šogad tā norisinās no 15.maija līdz 15. oktobrim. Interesenti tiek aicināti sākt ceļojumu Līvānos, iegriežoties Līvānu mākslas un amatniecības centrā un, izmantojot tur pieejamo amatnieku darbnīcu karti, apceļojot vismaz 5 no 47 reģiona amatnieku darbnīcām un noslēgt ceļojumu Ludzas amatnieku centrā. Aktīvākie akcijas dalībnieki droši var pretendēt uz balvām – vērtīgiem meistaru darbiem. Turklāt Ludzas amatnieku centrs katru mēnesi rīko Zaļo tirgu, kurā ir lieliska iespēja iegādāties lauku labumus.
Ludzas rajonā ceļotājiem ir interesanta Zilupe – neliela mazpilsēta, Eiropas Savienības robežpilsēta, – viesiem atvērta, ziedoša un mūsdienīga. Noteikti jāaplūko Latgales sakrālo baroka pērli – Pasienas katoļu baznīcu, kurā veikti restaurācijas darbi. Ludzas pusē ir iespēja izbaudīt kārtīgu melno latgaļu pirti ar īpašu dūmu smeķi un dabas veltēm skaistumam un veselībai – medus, zilo mālu maskām un dažādām slotiņām, kā arī relaksējošu atpūtu pie ezeriem. Seno svētku noskaņas, svinot Jāņus, rīkojot Latgaļu kāzas, apmeklētājiem rada viesu mājā „Eglaine”. Ievērības cienīga ir Malnavas katoļu baznīcas apskate, kura uz vecajiem pamatiem tika uzbūvēta 2003. gadā un kura pēc platības ir lielāka nekā Aglonas bazilika. Interesants apskates objekts ir Malnavas muižas parks, kurā var apskatīt daudzas koku sugas un ielūkoties otrā pasaules kara bunkuros. 20.- 21. jūnijā Ludzas pilskalnā pirmo reizi tiks rīkots Lielais latgaļu tirgus. Omulīgā atmosfēra, īsta tirgus izdarības ar visas Latgales amatniekiem, zupas vārīšanu un lauku labumiem vēderiem – garantētas! 6.jūnijā Ludzā svētku skanēs Starptautiskais bērnu un jauniešu mūzikas festivāls”Saules lietus Latgalē”, bet 1. augustā – Neptūna svētki Ludzas Mazā ezera krastā ar ūdenspriekiem, atrakcijām, karaoke un netradicionālo peldlīdzekļu konkursu.
Līvānus dēvē par pilsētu krustcelēs, jo te Zemgale satiekas ar Latgali. Kādreizējās Līvenhofas muižas laukakmeņu klētī ierīkots Latgales mākslas un amatniecības centrs, kurā vērts aplūkot Latvijā garāko – 94,43 m tautisko jostu un ekspozīciju „Amatnieki Latgalē”, kā arī aizrautīgi iesaistīties keramikas, stikla un tekstildarbnīcā. Te pieejamas arī latgaliskas pastkartes, kuras var nosūtīt tuviniekiem vai draugiem. Savukārt 3.-4. jūnijā Līvāni ikvienu pilsētas viesi gaidīs pilsētas svētkos.
Preiļus, kas atrodas piecu ceļu krustpunktā, uzskata par reģiona ģeogrāfisko centru. Tā ir pilsēta, kurā aplūkojams piemineklis sieram un var nobaudīt dažādus Latgales sierus Siera svētku laikā. Preiļi lepojas ar savu muižas ainavu parku, kurā atrodas bijušās Preiļu muižas komplekss. Preiļos noteikti jāapskatās Leļļu muzejs un Miniatūrā karaļvalsts, kuru ierīkojusi māksliniece Jeļena Mihailova. Filigrāni veidotās divu dažādu zemju karaļvalstis, tiltiņš pa kuru ripo miniatūra kariete, strūklaka aizkustina ikvienu ceļotāju. Karaļvalsts saimniece sarūpējusi arī dažādus greznus tērpus, tāpēc ir ļoti jauka iespēja ietērpties senlaicīgās drānās un kaut uz īsu brīdi kļūt par karaļvalsts valdniekiem. Turklāt Preiļos ceļotājus sagaida Latvijā vienīgā dziedošā gide – Irēna Kjarkuža, kuras raito stāstījumu papildina skanīga dziedāšana. Pateicoties svētvietai – Aglonas bazilikai un Jaunavas Marijas Brīnumdarītājas altārgleznai, Latgali jau izsenis devēja par „Terra Marianna” – „Māras zemi”. 14.-15. augustā Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos Aglonās bazilikā pulcējas simtiem tūkstošu svētceļnieku no dažādām pasaules malām. Par to, kāds spēks slēpjas rudzu maizes riecienā, ceļotājiem pastāstīs Aglonas Maizes muzeja saimniece Vija Ancāne. Kā kārtīgai latgaļu namamātei pienākas, – tautu tērpā un ar aubi galvā, viņa vienmēr laipni sagaida ikvienu ceļotāju grupu. Viņas sirsnīgais stāstījums par maizes ceļu no rudzu grauda līdz smaržīgam klaipiņam aizrauj pašmāju ceļotājus un izraisa sajūsmu ārzemju viesos. Ar paša roku nolauzts cienasts – siltas rudzu maizes doniņa plaukstā, karsta zāļu tēja ikvienam sasilda sirdi un dvēseli.
Rēzekne ir pilsēta Latgales sirdī, kuras galvenais simbols ir piemineklis “Vienoti Latvijai”, tautā saukt Latgales Māru, kas skan mīļāk un sirsnīgāk. Tāda nav nekur citviet pasaulē, un Rēzekne, šķiet, ir vienīgā pilsēta, kur pilsētas centrā ir piemineklis, kam autobraucēji gribot negribot veic apli vai pusapli. Rēzeknes rajonā ir Latvijas divi lielākie ezeri Lubāns un Rāznas ezers, kuru dēvē arī par Latgales jūru. Tamdēļ tā apkārtnē izvietojušās daudzas viesu māju, atpūtas kompleksi un kempingi, kuros ierīkoti atpūtas, sporta laukumi un pludmales. Rāznas apkaimē atrodas Mākoņkalns jeb Padebešu kalns, kura virsotnē aplūkojamas 13. gs. Livonijas ordeņa Volkenbergas pils aizsargmūra drupas. Pastaigājoties pa paugura virsotni, pārņem pirmatnēja sajūta: skatam paveras neatkārtojamas ainavas un Rāznas ezera austrumu daļa. Turpretī Lubāna apkaimē pieejams plašs ekotūrisma piedāvājums – došanās pa purva takām un putnu vērošana. Savukārt Ozolmuižas pagasta saimniecībā „Untumi” sagaida ne tikai aizraujošas zirgu izjādes, bet arī iespēja vērot ikdienas dzīves ainiņas stārķu ligzdā ar optisko ierīču palīdzību. Rēzeknes rajons pamatoti lepojas ar keramiķu veikumu. Pērn keramiķu vārds plaši izskanēja Eiropas tūrisma kontekstā, jo Eiropas Komisijas projektu konkursā “Eiropas izcilākie tūristu galamērķi” par labāko Latvijā tika atzīts rēzekniešu projekts “Latgales podnieki – māla pavēlnieki”. Šobrīd Rēzeknes rajonā un pilsētā strādā aptuveni 20 Latgales keramikas meistaru, kuri regulāri kurina māla apdedzināšanas cepļus, izgatavo gan ikdienā lietojamus, gan dekoratīvus traukus, izraisot ceļotājos neviltotu sajūsmu. Īpaša loma podniecības tradīciju popularizēšanā ir Latgales kultūrvēstures muzejam, kur skatāma Latvijā viena no lielākajām Latgales keramikas ekspozīcija “Māla un uguns pārvērtību radīts brīnums”. Katru gadu ekspozīciju apmeklē gandrīz 20 000 interesentu. Populārs tūrisma produkts ir tradicionālās Latgales podnieku dienas, kas Rēzeknes rajonā jau 28 gadus katru pavasari (šogad 24.-25. aprīlī) – pulcina kopā Latgales keramiķus. To laikā tiek rīkotas gan atvērto durvju dienas keramiķu darbnīcās, gan teorētiski priekšlasījumi, cepļa kurināšana un izņemšana.
Lai savām brīvdienām Latgalē izraudzītu piemērotāko ceļojuma maršrutu, noteikti jāielūkojas interneta portālā www.latgale.lv. Tieši te ceļotājiem ir pieejami maršruti, kas atklāj Dienvidlatgales burvību, iepazīstina ar Ziemeļlatgales skaistākajām vietām, ļauj ieskatīties ezeru spoguļos, kur vīd Latgales baznīcu torņi. Maršruti palīdzēs iepazīt vecticībnieku tradīcijas, multikulturālo vidi, pastāstīs vācu krustnešu leģendas un aicinās doties pa poļu muižnieku pēdām. Te atradīsiet arī vairāk nekā 20 velomaršrutus, atklāsiet virkni ūdens maršrutu, kas aicinās doties ceļojumā pa Rušona ezera baseinu, Tartaku, Dubnu, Rēzeknes upi, apkārt Ežezeram un pa ezeriem Sauleskalna un Ludzas apkaimē, kā arī Daugavas augštecē.
Katru gadu ar mērķi uzlabot tūrisma infrastruktūru un tūrisma produktu kvalitāti, iesaistot pārrobežas sadarbības partnerus, Latgales reģiona līmenī tiek īstenoti dažādi projekti. Šogad Latgales plānošanas reģions un Latgales reģiona attīstības aģentūra uzsāk darbu pie Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013.g. ietvaros apstiprinātā projekta „Uz ūdens resursiem balstītā kopējā tūrisma piedāvājuma radīšana Latgales un Utenas reģionā”(LLI-050, Water Joy) īstenošanas. Projektu paredzēts īstenot 2009. un 2010. gadā, veicot ievērojamus ieguldījumus pašvaldību 10 infrastruktūras objektos pie upēm un ezeriem, attīstot vairākus kopīgus tūrisma produktus, rīkojot kopīgus pasākumus un īstenojot Latgales reģiona tūrisma mārketinga aktivitātes Latvijā un Lietuvā. Projekta kopējās izmaksas ir vairāk nekā 1,5 miljoni eiro. Kopumā tiks iekārtotas 19 sabiedriskās atpūtas vietas Latgalē un Utenā: pie ezeriem un pludmalēs uzstādīs soliņus, galdus, informācijas stendus, iekārtos bērnu rotaļu laukumus, ugunskura vietas, laivu piestātnes, ģērbtuves un automašīnu stāvvietas. Ir izstrādāta tehniskā dokumentācija 11 sabiedriskās atpūtas objektiem, izveidoti 10 jauni ūdens tūrisma produkti –maršruti, uzlabota tūrisma pakalpojumu kvalitāte un klāsts, izdotas kopīgas reģionālā tūrisma piedāvājuma kartes latviešu, lietuviešu, krievu un angļu valodā, kā arī nodrošināta līdzdalība starptautiskajās tūrisms gadatirgos Balttour un Vivatour (Lietuva), veikts kopīgs tūrisma piedāvājuma mārketings.
Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Andris Vaivods uzver, ka Latgales reģionā tūrisma nozare ir ļoti svarīgs ekonomikas eksporta sektors, kurā pēdējos gados reģiona pašvaldības un uzņēmēji ir ieguldījuši ievērojamus līdzekļus un enerģiju tūrisma produktu attīstībai un pakalpojumu līmeņa celšanai. Tūrisma attīstībai reģionā nepieciešama kopīga stratēģija un kopīgas aktivitātes reģionālajā līmenī, lai palielinātu viesu un tūristu interesi par Latgales reģionu, tādēļ Latgales reģions ik gadu piedalās ar kopīgu reģiona stendu starptautiskajā gadatirgū BALTTOUR un īsteno atbalsta projektus tūrisma nozares turpmākai attīstībai Latgales reģionā.
Latgales reģiona attīstības aģentūras direktors Māris Bozovičs uzskata, ka šobrīd jāmeklē jauni risinājumi, kā konsolidēt Latgales reģiona pašvaldības un tūrisma uzņēmējus kopīgu aktivitāšu veikšanai ienākošajam tūrismam, kas veicinātu pakalpojumu līmeņa celšanu tūrisma uzņēmumos, palielinātu tūrisma produktu skaitu un daudzveidību, risinātu sezonalitātes jautājumus un nodrošinātu kopējas mārketinga aktivitātes atpūtnieku un ceļotāju piesaistei Latgales reģionā gan no pārējās Latvijas, gan no potenciālajiem eksporta tirgiem – Lietuvas, Igaunijas, Skandināvijas valstīm, Vācijas, Baltkrievijas un Krievijas. Reģiona ieguldījums kopīgu mārketinga aktivitāšu īstenošanā ir ticis augsti novērtēts. Piemēram, 2008. gadā Latgales reģiona attīstības aģentūrai piešķirta laikraksta „Diena” reklāmas gada balva „ZELTA CM2” par labāko reklāmas kampaņu 2007. gadā – „Baltijas ezeru zeme”, Latvijas reklāmas profesionāļu balva „ADWARDS 2008” 2. kategorijas ordenis kategorijā „Drukātā reklāma” par vides reklāmas stendiem ar lozungu „Divu mēnešu brīvdienas”.
No 6. -8. februārim SIA „BT1” izstāžu kompleksā Ķīpsalā norisinās 16. Starptautiskais tūrisma gadatirgus „Balttour 2009”, kurā jau 8. gadu pēc kārtas Latgales plānošanas reģions un Latgales attīstības aģentūra sadarbībā ar Latgales tūrisma informācijas centriem un pašvaldībām piedalās ar vienotu stenda ekspozīciju. Arī šā gada pasākums nav izņēmums, un ikviens interesents tiek aicināts uz Latgales stendu (stenda numurs E9), kuru šogad rotā sauklis „Tavas labākās brīvdienas Latgalē”, lai savām brīvdienām Latgalē atrastu piemērotāko atpūtas veidu.
Einārs Kozlovskis
“Mājas Viesis”
